#130 – 5 atradumi: par biohacking, kā pārvērst trūkumus tikumos un kā patikt citiem [no 18.februāra]

1. KĻŪDU LABOŠANA. Vārda brīvība

Turpinājums. Par vārda brīvību.
Šis būs kā papildinājums jeb skaidrojums jau iepriekšējā nedēļā ieskicētajam tematam, kādēļ vārda brīvībai ir tik liela nozīme.
Lai arī jau minēju, ka tā (vārda brīvība) tiešā veidā nozīmē cilvēka brīvību, šoreiz pieminēšu, iespējams, vēl lielāku vērtību. Vērtību, kas stāv pāri katra indivīda brīvībai.
Jebkurš ierobežojums izteikties par kaut ko negrauj tikai viena cilvēka vai cilvēku grupas iespējas justies brīvi. Kas ir vēl nozīmīgāk – tas ierobežo “uzlikt uz paplātes” tematus, aspektus, teorijas un versijas, lai ikviens varētu piedalīties izvērtēšanā. Citiem vārdiem sakot, vārda brīvība tiešā veidā ir kļūdu labošanas rīks.
Error correcting tool.
TIKAI caur vārda brīvību mums ir iespēja izvērtēt, kādos virzienos mēs negribam doties.
Tas ir līdzīgi kā ar ēdienu – ja kāds no maniem bērniem reizēm atsakās kaut ko ēst, sakot, ka viņam tas negaršo, taču es zinu, ka viņš nekad to nav pat pagaršojuši. Tu nevari noteikt, vai kaut kas Tev garšo, ja tas nav pat pasmaržots vai pagaršots. Tieši tāpat ir ar jebkuriem tabū tematiem. Ja kaut ko pat nedrīkst pieminēt, tad to nevar arī novērtēt. Un vajadzības gadījumā atteikties no tā.
Tāpēc vārda brīvība nav tikai labākais rīks kļūdu labošanai. Tas ir VIENĪGAIS.

2. BĒRNU AUDZINĀŠANA. Jordan Peterson. Neļauj bērnam darīt to, kas tevi pašu kaitina 

Jau iepriekšējā reizē parādītjās Jordan Peteron vārds. Tas ir cilvēks, kurš kļuvis populārs Kanādas likumisko jaunieviesumu dēļ – personu vietniekvārdi t.s. neitrālajiem dzimumiem. Te mans pagājušās nedēļas raksts par to.
Klīniskais psihologs, kurš cita starpā nesen publicējis grāmatu – “12 rules for life“. Grāmatu gan vēl neesmu lasījis, bet esmu noskatījies daudz Youtube video, kā arī noklausījies ļoti daudzus podkāstus ar Jordan Peterson intervijām.
Pamatā Jordan Peterson ir vēsturisko un reliģisko mītu pētnieks. Tai skaitā arī literāros stāstos atrodamo dzīves patiesību pētnieks.
No šiem literārajiem un mitoloģiskajiem stāstiem, kā arī no dzīves un prakses novērojumiem ir izveidota šī ’12 dzīves likumu’ grāmata.
Atradums šoreiz ir 5. likums. Neļauj bērniem darīt neko tādu, kā dēļ tev (vai ikvienam citam) viņi varētu nepatikt. (Do not let your children do anything that makes you dislike them)
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka vecāki pārāk bieži atļauj saviem bērniem darīt lietas, kuras vai nu ja dara pārmērīgi, vai arī kopumā ir tādas, kas tev vai citiem nepatīk.
Piemērs, kādu pats Jordan Peterson min par divgadīgu bērnu.
Vecāki aiziet ciemos ar divus gadus vecu bērnu. Bērns, kā jau maza nevainīga radībiņa, staigā apkārt, visu aiztiek. Dažas lietas pat paņem no plauktiem un izmētā pa grīdu. Vecāks saprot, ka bērniņš  ir mazs, staigā tam pakaļ un lasa visu zemē nomesto. Sasmaidās ar namatēvu/namamāti un turpina vākt aiz savas atvases.
Namatēvam/ namamātei, lai arī viņi saprot, ka bērniņš ir mazs, nešķiet forši, ka viss tiek izārdīts. Viņi šos ciemiņus ar mazajiem bērniem vienkārši vairs neaicinās. Turklāt tas nav bērna, bet gan vecāku dēļ.
Ja tu besies par kādu no sava bērna rakstura īpašībām, tad pastāv reāla iespēja, ka tas besīs arī citus.
Nupat biju uz vienu izrādi. Skatuvei vistuvāk skatītāji sēdēja mīkstos pufos ļoti tuvu skatuvei. Turklāt skatuve bija vienā līmenī. Tas bija deju teātris. Pirmajā rindā sēdēja 2 meitenītes, kādus 7-8 gadus vecas. Viņa regulāri cēlās kājās un līda uz skatuves.
Dejotājiem bija liels izpletņa auduma gabals, kuru viņi vicināja imitējot jūras viļņus. Meitenītes visu laiku ar rokām grābstīja to audumu.
Es sēdēju un taisni domāju, cik tas ir besīgi. Es it kā dusmojos uz tiem sīkajiem. Taču patiesībā tie ir vecāki, kuri kaut ko tādu ļauj.
Kad šīs 2 meitenes pieaugs, nekādi patīkamie cilvēki tur varētu ari neiznākt.
Šāda situācija nav pieļaujama. Galvenokārt, bērna dēļ. Tādēļ, ka bērns nesaņem signālus, ka viņa rīcībai ir sekas. Tādas sekas, kas kaitē pašam bērnam. Sevišķi, kad sīkie pieaug, viņi turpina darīt lietas, kuru dēļ viņi citiem var nepatikt. Nevis izpatikt, bet patikt. Būt simpātiskam un patīkamam citiem cilvēkiem ir sociālās inteliģences stūrakmens.
Kā Jordan Peterson norāda, vecāki šo noteikumu neievēro vai ievēro maz, jo tas padara viņus par ļoti antidemokrātiskiem. Piemēram, atrunājoties ar frāzi – bērnam taču jāļauj izzināt pasaule un viņam nedrīkst neko liegt. Ka viņš taču ir mīļš, maziņš un neko vēl īsti nesaprot. Neviens negrib būt monstrs pret mazajiem cilvēciņiem. Tikai problēma ir tāda, ka vecāks, pašam negribot, kļūst par monstru, kad bērns jau ir pusaudzis un ir sācis demonstrēt tādu pašu uzvedību, kā ar to plauktu ‘tīrīšanu’. Tikai viņam vairs neviens pakaļ nestaigā un maziņš, pūkains viņš arī vairs neizskatās. Un te jau ir laba bāzīte konfliktiem.
Vari piekrist/nepiekrist, bet rosinu padomāt par sevi un saviem bērniem no šāda aspekta!

3. TIKUMI. Trūkumi ir tikumu monētas otra puse.

Turpinu Jordan Peterson tēmu. Tā jau allaž gadās. Atliek paklausīties kādu ļoti viedu cilvēku, kad visus piecus atradumus varētu ņemt no vienas intervijas.
Šoreiz par kādu atziņu, pie kuras pats biju nonācis jau pirms kāda laika. Un aizvadītajā nedēļā guvu tai labu apstiprinājumu. Galvenokārt, tādēļ, ka kādam to ir izdevies tik labi noformulēt.
Var gadīties, ka kļūdos, jo lai pilnībā novērtētu, ir jāredz sevi no malas. Tomēr intuitīvi šķiet, ka īpaši jau nekļūdos.
Proti, vēl līdz nesenam brīdim pašam šķita, ka man piemīt kāda ne pārāk laba īpašība. Ka esmu pārāk ass, tādu kā neiecietību demonstrējošs. Vēss, ar ļoti atturīgu emocionalitāti. Kaut kādā ziņā arī paštaisns.
Man likās, ka šī īpašība ļoti atgrūž cilvēkus. Katrā ziņā tā traucē patikt citiem.
Tas mani, protams, neapmierina.
Tomēr es ticu apgalvojumam: “Ja mēģināsi uzlabot sliktās īpašības, tad tev būs ļoti labi uzlabotas sliktās īpašības”.
Tādēļ pamatā sāku censties pastiprināt un uzlabot savas jau esošās labās īpašības.
Tad vēlāk sapratu, ka varu izmantot ne tikai savas labās īpašības. Lielisks triks – izmantot nosacīti sliktās īpašības sev par labu.
Daudz kas cilvēkiem ļauj sasniegt mērķus, uzstādījumus, piepildīt ambīcijas un pat kļūt drosmīgākiem – ja dažas sliktās īpašības pagriež uz otru pusi.
Jo trūkumi var būt tikumu otra puse.
Sevišķi veidojot lietišķas attiecības. Sevišķi, kad runāju auditorijas priekšā. Šis paštaisnums, kombinācijā ar enerģisku toni un azartu, atstāj ļoti labu iespaidu. Tas vienlaicīgi ir gan pārliecinoši, gan iesaistoši. Un atstāj arī līdera efektu. Pie tam tā nav šmaukšanās. Tomēr jāņem vērā, ka tas nestrādā ar pilnīgi visām sliktajām īpašībām/ trūkumiem.
Šis ir – izmantot nosacīti slikās puses par labajām.
Tikai jāpagriež tā monēta uz otru pusi.

4. BIOHACKING. Raksts par biohacking.

boihacking-visuals-work-file

Esmu dziļi un intensīvi iesaistījies biohacking kustības veidošanā.

Tas izpaužas tā, ka  kopā ar Māri Žundu un Artūru Bernovski organizējam biohacking.lv konferenci 26. aprīlī, Rīgā, Sporta ielā 2.
Runāsim par miegu, stresu, uzturu, analīžu veikšanu. Vārdu sakot, par to, kā uztjūnēt savu ķermeni kā mentāli un fiziski, tā emocionāli un garīgi. Kā performēt augstākajā iespējamā līmenī.
Kura gan, jāatzīst, vēl nav pilnībā finalizēta.
Līdz konferencei ieplānoti vairāki mazāki pasākumi jeb kā mēs tos saucam – mītapi (meetup).
Gan ēšanas, gan dzeršanas pasākumi kopā ar TheBeginnings restorānu, gan ar kafijas grauzdētavu RocketBean. Te vairāk informācijas!
Taču, kas ir biohacking, cik ļoti tas vajadzīgs un svarīgs? Kā panākt, ka smadzenes, ķermenis un gars strādā, cik vien var tuvu 100% ? Lūk, izcils, bet ļoti garšs raksts. Uztver to, kā mini grāmatiņu.
Raksta autors ir diezgan atklāts par dažām lietām, par kurām daudzi nemaz nemēdz runāt. Piemēram, ka bērnus viņš nevēlas, jo tie ir laika zagļi. Vai, ka maksāt par seksu ir ok.
Tāpat viņš nemaz negrib paildzināt savu mūžu. Kā, piemēram, es to gribu. Viņš pa taisno cer iegūt nemirstību, jo drīz varēšot augšupielādēt savu apziņu lielā mākonī un tad dzīvot kā daļēji dators, daļēji cilvēciskā apziņa.
Bet bez šiem punktiem viss pārējais ir izcili un labi aprakstīts. Un tiešām var kalpot kā rokasgrāmata sevis uzlabošanai.

5. MŪZIKA. Slow Down – Smoove & Turrell

Šis man atgādināja MOJO CLUB.
Hamburgas dancefloor jazz.
Ar ko man saistās daudz atmiņu.
Par tām gan šeit nebūs relevanti stāstīt. Bet vienkārši ieklausīties gabalā ir vērts.
Starp citu, Fredis ar savas “Mazš sestdienas” formātu ļoti atbilst šim Dancefloor jazz. Sevišķi ar tiem gabaliem, kas no 70.-80. gadiem. Tajā skaitā arī daudzi latviešu skaņdarbi tam atbilst.
Šis ‘Slow Down’ lieliski atbilst 80. gadu sākuma noskaņai. Ar modernu skanējumu. Šādu dziesmu varēs klausīties pēc 30 gadiem jau jaunā “mazajā sestdienā”. Visi, dzirdot to, teiks – kurā gadā tā ir sacerēta? Un neviens konkrēti nevarēs pateikt, jo tā skan pāri laikiem.
Posted in 5 lietas and tagged , , .