#127 – 5 atradumi: vardarbība ir vienīgais risinājums, kā izdzīvot ne tikai cietumā un sarunu vakars [no 28.janvāra]

5. ATRADUMS kā PIRMAIS. kā PASĀKUMS.

Beidzot. Izziņoju datumu! 1.marts. plkst 18:30. Vieta vēl tiks precizēta, jo tā atkarīga no pasākuma apmeklētāju skaita. Taču jau tagad padalīšos, kā viss notiks.
Līdzīgi kā ar šiem –  atradumiem teksta veidā, iepriekš nevienam nav zināmas ne tēmas, ne konkrēti atradumi, arī man pašam nē.
ATRADUMU PASĀKUMA sakarā ir zināmi “bāzes” temati, par kuriem lielākajai daļai ir izteikta interese. Tie ir šādi:
– veselība (fizioloģija un bioloģiskie procesi) – 84,6%
– viss par un ap uzturu – 76,9%
– rīki, instrumenti, produktivitāte – 67,3%
– mindset jeb prāta stāvoklis  – 57,7%
– tehnoloģijas, aplikācijas – 53,8%
Par un ap šiem tad arī būs būvēti ATRADUMU PASĀKUMI vai tikšanās klātienē. Tomēr, kā jau tas ir arī katru nedēļu atverot bloga ierakstu un ;asot manus 5 atradumus, arī pasākumā pārsteiguma moments noteikti būs.
Tā kā mērķis ir panākt, lai pasākums būtu interesants un vērtīgs, tad turpmāk parūpešos par to, lai izcilāie atradumi tiktu “pieturēti” pasākumam. Šos izcilos noteikti nepublicēšu. Tie būs ekskluzīvi pasākuma formātam.
Tagad par pašu formātu.
Pasākuma laikā tiks apspriesti 3 temati jeb atradumi. Izvērstāk. Atradumus prezentēšu, sagatavjot papildu materiālu. Piemeklējot gan piemērus, gan interesantus stāstus. Vakaram tiks aicināti vismaz 2 sarunu biedri. Eksperti vai cilvēki ar dziļāku ieskatu konkrētajā tēmā/ atradumā. Veidošu sarunu jeb dzīvo interviju. Kā arī, protams, neizpaliks diskusijas, jautājumu un atbilžu sesijas.
Tas viss ar sīkām uzkodām un pa glāzei vīna vai kāda cita dzēriena. Tā, lai pasākums būtu maksimāli izglītojošs, bet IZKLAIDĒJOŠS.
Dodam iespēju atdzīvināt intelektuālo sarunu vakarus par visplašāko tematu klāstu!
Jo es dziļi ticu vajadzībai visu uztvert no musturu/ kopsakarību atpazīšanas viedokļa. Kā esmu par to rakstījis. Jo plašāk skatāmies uz visu pieejamo, jo lielākas iespējas būt nemitīgā izaugsmes vektorā.
Pietiks ar liriku. Laiks un pats pasākums rādīs, vai šāds formāts spēs sevi attaisnot un jums patiks!

1. VARDARBĪBA. Tim Larkin. Kad vardarbība ir vienīgais risinājums

Vardarbība. Par to stāsta Tim Larkin.
Kā būt vardarbīgam.
Kā vardarbība nav risinājums problēmai.
Bet situācijā, kad tomēr vardarbība ir risinājums, tad tā ir vienīgais risinājums. Tieši tāds arī ir viņa grāmatas nosaukums “When violence is the answer“.
Šo vīru jau biju klausījies kaut kad vairāk nekā pirms gada. Jau tad viņš dalījās savās zināšanās un stāstos par to, cik vardarbība ir būtiska. Sevišķi, ja tā ir vienīgais iespējamais risinājums.
Labi, paskaidrošu. Līdz arī nonākšu līdz atradumam.
Kā pats Tim Larkin atzīst, cilvēki ne pārāk labprāt runā par vardarbību un pāri darīšanu. Tiešu un tīšu miesas bojājumu nodarīšana mūsos ir kā tāds pretīgs krupis. Jo ar to saistās riski arī pašam tikt cietušo kārtā.
Jebkurš cīņas sporta meistars, jebkurš pašaizsardzības mākslas skolotājs teiks, ka labākais aizsardzības mehānisms ir – BĒGT. Jā, jā. Izvairīties no sadursmes pie jebkuriem apstākļiem. Ar visu risku izskatīties kā vājam un gļēvam. Mūc, ko kājas nes. Šajā gadījumā vardarbība nav risinājums. Svarīgs punkts!!!
Tomēr, ja mukt un jebkā citādi izvairīties no sadrusmes nav iespējams, tad vardarbība ir VIENĪGAIS risinājums.
Piemēram, ja esi liftā, tunelī utml. Apkārt neviena nav. Tev uzbrūk kāds lielāks, stiprāks vai ar nazi. Tava vienīgā opcija ir dot pretī.
Vēl kāds interesants piegājiens, par kuru, varu derēt, padomājis ir retais.
Pat ja esi 50 kg smaga delikāta dāma, bet uzbrucējs ir 100 kg smags ‘būda’.
Tu domā, ka tu vispār neesi viņa svara kategorijā. Daudzas varbūt pat nodomā, ka mazākais ļaunums varētu būt, ja pakļaujās. Lai tik atstāj dzīvu. Tā 100 kilogramīgais nolemj ievilkt dāmu savā mašīnā vai mājā. Kas skaitītos sekundārā lokācija. Kurā sievietei iespējas sevi aizsargāt būs vēl mazākas. Katra sekunde, katra minūte, kura paiet nepretojoties, rada aizvien mazākas iespējas pretoties vēlāk. Prettriecienam janāk, cik ātri vien iespējams.
Tas nekonvencionālais domāšanā ir tieši šis. Kura dzīva radība, nav nozīmes – 80 vai 100kg smags vīrietis, gribēs, ka viņa ķermenim uzmetas virsū 50 kg? Nevienam negribētos sev uz galvas vai muguras 50 kilogramus smagu nastu. Lai cik spēcīgs būtu tu pats. Tādēļ šāds ‘būda’ ļoti nenovērtē tos draudus, kādus spētu radīt pat vissmalkākā dāmīte.
Tieši šis nenovertēšanas fakts var kalpot par vitālu pārsteigumu viņam. Mēs taču zinām no kara laiku stāstiem, ka negaidītie uzbrukumi spēj radīt vislielākos zaudējumus pretiniekam.
Vēl man šķita interesants nekonvencionāls risinājums problēmai, ar kādu 99,99% no mums nekad nenāksies saskarties. Es ļoti ceru!
Tomēr, ja nu tāds brīdis pienāk, tad šo zināt ir lietderīgi.
Proti, situācijās, kad parādās kāds trakais ar ieroci, kurš grasās šaudīties, vai pat šaudās uz ļaužu pūli, tad visi instinktīvi mūk prom. Taču šādā veidā risks tikt sašautam bēgot ir krietni lielāks.
Tim Larkin iesaka – skriet virsū šāvējam. Jo jāatcerās, ka pats šāvējs ir stresā. Viņam ir daudz vieglāk tēmēt pa prom skrienošiem, nevis pa tādu, kurš strauji skrien viņam virsū. Kas, protams, rada papildu stresu.
Tāpēc pie šādiem apstākļiem izdzīvot iespējams izrādot tulītēju pretestību, nevilcinoties ne mirkli.
Lai arī es šeit teoretizēju. Tomēr caur sevi un savu prātu palaistas šādas domas ir milzīga priekšrocība, kad vardarbība patiešām var izrādīties vienīgais risinājums.

2. BŪTISKAIS IZDZĪVOŠANAI. Tim Larkin. Cietumā anatomija ir jāzina.

Fascinējoša tēma – vardarbība. Turpinot iepriekšējo par Tim Larkin.
Viņa stāstu vācelē ir ļoti daudz atgadījumu un dziļas analīzes no cietumnieku dzīves. Jo cietums ir vieta, kurā vardarbība un spēja būt vardarbīgam ir ļoti nozīmīga valūta.
Tim Larkin stāsta par samērā daudziem cilvēkiem, iepazītiem no cietuma, kas ir augstākā līmeņa vadītāji. Nevis no brīvības. Bet kā noziedzīgu grupu vadītāji.
Tie ir augsta līmeņa profesionāļi. Pārsteidzoši, bet vienlaicīgi arī ļoti loģiski, ka šie noziedzīgie vadītāji ļoti daudz laika pavada studējot. Apgūst visdažādākās zināšanas, lasot grāmatas. Tieši tāpat kā arī brīvībā esošie lielu korporāciju vadītāji. Viņi ir tā saucamie high performers. Ar vienu būtisku atšķirību. Bez biznesa un menedžmenta grāmatām, šie cilvēki studē cilvēka anatomiju. Vai precīzāk sakot – viņi studē cilvēka ķermeni, lai iemācītos efektīvāk radīt traumu/nogalināt. Viss ir par iedarbīgumu, par to, cik efektīvi ar pēc iespējas mazāku troksni, mazāku pretestību un mazāka spēka pielietošanu, ātrāk nogalināt.
Studēt cilvēka anatomiju viņiem ir izdzīvošanas jautājums. Turklāt būtiska ir arī emociju, psiholoģijas un ķermeņa valodas pazīšana. Noziedznieki ļoti precīzi zina, kad pretinieks tikai flirtē, blefo un draud, bet kad viņš ir īstu briesmu drauds.
Tā atziņa, kuru kā atradumu šeit vēlos norādīt ir – apzināties, ka arī ikdienā, normālas dzīves dzīvošanai, mums arī ir dažas esenciālas lietas, kuras iepazīt. Vai vēl vairāk – studēt. Tā ir uzvedības psiholoģija.
Tā nav vienkārši interesanta tēmiņa, par kuru priecāties un sajūsmināties. Tā ir viena no būtiskākajām ikdienas dzīves un sadzīves sastāvdaļām.
Mums vienīgi nedraud nāves briesmas, ja nepārzināsim to. Taču mizerablums varētu gan tikt nodrošināts.

3. LAUKSAIMNIECĪBAS/EKOLOĢIJAS MĪTI. Tyler Cowen ar Charles C Mann. Nekonvencionāls. Lopu audzēšanas kaitīgums un dārdzība pārvētēta. 

Bio saimniecība ir jāpārvertē, jo dārgi tas ir tikai kontekstā ar subsīdijām.
Šis ir no tiem atradumiem, kas varētu pavērt ceļu uz daudz jaunām un super inčīgām lietām. Zinātnieks, dabas pētnieks, vēsturnieks. Kurš zina daudz nekonvencionālu lietu. Kurš interesējas par šķērsgriezumu. Kam tik spēcīgs intelekts un pieeja, ka šis čalis man sāk likties par vienradzi.
Kas padara vienradzi par vienradzi? Manā skatījumā tā ir spēja noformulēt savas domas ļoti eklektiski. Turklāt ar spējām mainīt savu viedokli. Kā slavenajā britu ekonomista John Maynard Keynes teicienā: “Kad fakti mainās, es mainu savu viedokli. Ko darāt Jūs, ser?”
Spēja mainīt viedokli bieži vien mums tiek izskausta. Mums no skolas laikiem iepotēts, ka mainīt viedokl nozīmē raustīties kā puņķim uz drāts. Tādēļ tik bieži diskusijas nav diskusijas, bet vienam otra apvainojumi. Jo neviens nav gatavs mainīt savas domas, pat ja ikviena liecība ir pret pasātvošo uzskatu.
Nu, lūk, atpakaļ pie Charles C. Mann.
Ieskicēšu tikai pāris aspektus no intervijas:
a) tas, ka lopu audzēšana gaļai ir kaitīga dabai, dārga un iznieko daudz ūdens, ir mīts;
b) bioloģiskās saimniecības un attiecīgi bioloģiskie pārtikas produkti ir dārgi tikai kopbildē ar konvencionālo pārtiku.
Kā viena, tā otra ir ārkārtīgi kompleksa lieta, kuras precīza nomērīšana ir neiedomājami sarežģīta. Gadījumā ar bio pārtiku ir mazliet vienkāršāk. Tur dārdzība saistās galvenokārt ar to, ka parastā lauksaimniecība saņem subsīdijas. Teju ikvienā lauksaimniecības divīzijā/nozarē. Bio saimnieks nesaņem neko. Tāpēc viņam savu ražu/ produktus izaudzēt ir dārgāk. Ja izbeigtu pilnīgi visas lauksaimniecības subsīdijas, atstājot visus tīrajā kapitālismā, tad bio saimnieki plauktu un zeltu.
Gadījumā ar lopiem šāda pieeja.
Pat ja cilvēki atteiktos no gaļas, tad tik un tā būtu vajadzība pēc graudiem. Būtu, starp citu, vajadzība pēc lopu kolagēna, keratīna, ādas. Kā arī visa cita, ko vien var dabūt no lopiem.
Respektīvi, nevajadzētu novērtēt par zemu visu komplekso sistēmu. Nevis tikai metāna gāzi vai iztērēto ūdeni. Citiem vārdiem sakot, mainīgo ir tik daudz, ka viss ekonomiskais vienādojums kļūst ļoti komplekss, kuru izvērtēt ir ārkārtīgi grūti.
Šie abi ir ļoti piezemēti ikdienas gadījumi. Taču skar mūs visus. Un tieši šajos ikdienas sīkumos izplatītie un iesakņotie mīti ir visinteresantākie, kam pievērst uzmanību.

4. APLIKĀCIJA. Vivino. Vīna sociālais tīkls.

Jau pēc 2 nedēļām aizeju vesela gada atturībā no grādīgajiem dzērieniem.
Izmantošu savu apaļo jubileju dažu lietu paveikšanai. Esmu apņēmies veselu gadu nedzert alkoholu. Neēst nevienu lietu, kas ir salda, uztrenēt redzi, lai nav jālieot brilles. Dabūt tauku īpatsvaru ķermenī zem 15%.
Vēl šādi tādi sīkumi.
Bet ne par to ir šis atradums. Savas apņemšanās pierakstīju nejauši, jo atradums ir vīna aplikācija.
Viens no t.s. vienradžiem. Kā uzņēmums – vienradzis ir tāds, kura tirgus vērtību lēš vismaz 1miljardu dolāru apmērā.
Vivino ir sociālais medijs, tikai ar vīna fokusu. Kā uzņēmuma dibinātājs saka, tad vīna tirgus ir 242 miljoni hektolitru jeb 31’500’000’000 pudeļu (vārdos tas ir 31 miljards pudeļu) gadā.
Ko dara aplikācija? Vēl pirms viedtālruņiem cilvēkiem bija jāzina savi vīni un jādzer tie. Šad un tad pamēģinot ko jaunu. Vēlāk jau varēja iegūglēt. Un atrast pārsvarā ražotāja aprakstu. Abi varianti draņķīgi.
Tagad caur vivino vari ar fotokameru nofotgrafēt etiķeti un aplūkot to aplikācijā. Visticamāk kāds būs par to jau atstājis savu komentāru.
Citiem vādriem sakot, tas ir kā IMDB, tikai priekš vīniem. Vērtējums, komentārs, atsauksmes utml.
Pats arī vari piedalīties un dalīties ar saviem komenāriem. Saglabāt un veidot savu sekojamo cilvēku sarakstus.
Sociālā tīkla un IMDB apvienojums. Vīniem.
Ļoti noderīgs rīks. Visiem vīna gardēžiem.
Iedomājies, tagad ballītēs varēsi pārliecināties, cik smalku vīnu nama tēvs/māte būs likuši galdā.
Posted in 5 lietas.