#126 – 5 atradumi: nevis talants, bet mikroprasmes, rūdīšanās un sagatavoties vecumdienām [no 21.janvāra]

1. PRODUKTIVITĀTE. Jautājums – ko sākt, beigt, turpināt?

Ja lasi šos atradumus, tad ir ļoti liela iespēja, ka Tevi interesē sasniegt kaut ko vairāk. Ne obligāti tādā materiālistiskā un produktivitātes virzienā. Ne jau vienmēr runai jābūt par naudu vai panākumiem tādā klasiskā žurnālu variantā.
Runa ļoti bieži ir par to, kā ikdienā tikt vaļā no ērmiem prātā, sajūtās un emocijās. Tas, ko tikko nosaucu par ērmiem – tas ir mūsos visos.
Taču tas, cik lielā mērā un no kā ērmu ziņā mums jātiek vaļā, nedaudz tomēr ir produktivitātes jautājums.
Uzsveru – produktivitāte obligāti nenozīmē, cik vienību saražots noteiktā laika daudzumā. Bet gan to, cik daudz no ikdienas laika tu pavadi uzlabojot esošo stāvokli. Kas nu katram tas ir.
Kāds grib tikt vaļā no epastu čupas vai papīru kaudzes uz rakstāmgalda. Citam svarīgi beidzot satikt to cilvēku, caur kuru varētu izbīdīt kādu jautājumu. Vēl kāds domā, kā beidzot apsēsties un padomāt par savu grāmatu vai filmas scenāriju, kurš prātā jau tik ilgi velkas līdz.
Risinājums noteikti nav un nevar būt vienas tabletes līmenī. Kā universāls risinājums.
Tomēr ceļā uz risinājumu ir viens jautājums. Jeb pareizāk sakot 3 jautājumu komplekts. Tas, kas varētu uzvedināt uz daudz dziļāku iekšējo dialogu. Starp citu, tāpat kā daudz kas cits no šīs sērijas – tādas lietas der sarakstīt uz lapas. Tas ir, šos jautājumus uzrakstīt uz lapas un piespraust redzamā vietā, kas vedina noteiktā virzienā domāt.
Un jautājums/-i ir:
ko sākt darīt?
ko beigt darīt?
ko turpināt darīt?
[lai nonāktu tur, kur vēlies]
Ļoti vienkārši. Sāc savu ceļojumu ar šiem!

2. MIEGS. Recepte dziļam miegam.

Pagaidām nav precīzu mērījumu. Ir tikai 2 nakšu pieredze. Laba. Iedarbīga. Vismaz tik daudz, ka varētu strādāt.
Ņemot vērā, ka tā ir elementāra, visiem pieejama. Turklāt sliktākajā gadījumā nekādu postošu efektu neatstās, bet labākajā gadījumā – ļoti palīdzēs. Nolēmu padalīties ar laba miega recepti.
2 ēdamkarotes nedzidrināta ābolu etiķa,
1 ēdamkarote medus.
Aplej ar karstu ūdeni. Izdzer pirms gulētiešanas un guli kā piekusis suns. Vai kā kaķis. Vai izvēlies kādu citu analoģiju.

3. RŪDĪŠANĀS. Cilvēkus salauž nevis smagais svars

Par veselību un sevis uzlabošanu pamatā ir stāsts.
Meklējot ceļus uz to, pats nereti esmu izbrīnīts, pie kādiem secinājumiem var nonākt.
Teju neviens no tiem nav kā zibens no skaidrām debesīm. It kā pilnīgi negaidīts. Jebkuras jaunas atklāsmes pārsvarā notiek mēreni un lēni.
Tieši tādēļ grūti ikdienā apzināties un novērtēt, cik ļoti ir mainījušies priekšstati par lietām. Vērtības un attieksme.
Neatminos, vai esmu kādreiz savā lapā tā izteikti runājis par to, kas ir veselīgas un piepildītas dzīves pamatā. Saka, ka tas apjaušams vien beigās.
Visu, ko cilvēks dara, visu to milzīgo un apjomīgo, meklējumus, daudzus atradumus, atziņas, viņš sākumā mēģina ielikt grāmatas daudzos sējumos.
Tad cilvēks turpina savu augšanu. Līdz vienā brīdī spiests atklāt, ka to pašu domu, kas bija n-tajos sējumos, var salikt vienā grāmatā. Biezā, bet tomēr vienā.
Vēl vēlāk cilvēks skatās uz to biezo grāmatu un saprot, ka tas viss reducējams uz vienu mazu brošūru. Šāds process turpinās tik ilgi, līdz tas pats gudrinieks ir spējigs visu sarakstīt vienā teikumā.
Visa dzīve ir ceļš uz vienu teikumu.
Neņemos apgalvot, ka esmu ticis līdz dzīves jēgas līmenim vienā teikumā. Taču, ja ņemam dzīves veselības apsketu jeb kā zelt un plaukt dzīvē un ikdienā, tad šobrīd viss reducējams uz vienu teikumu.
Mazliet salt, mazliet būt badā un cilāt smagumus!
Un atradums ir saistīts ar šo vienu teikumu. Būt badā, celt smagumus un salt – tās ir nepatīkamākās lietas cilvēka dzīvē. Daudzi pat arī salūzt, iedomājoties vien par šādu pieeju. Būt komfortā ar diskomfortu – tā, iespējams, ir vienīgā labā atbilde visiem tiem, kas meklē spēku, enerģiju un piepildijumu savā dzīvē. Speciāli neminu laimi. Jo domāju, ka tādas nemaz nav. Labsajūtas uzplaiksnījumi, nez vai tie skaitāmi pie laimes. Viņi ir labi, bet diez vai tā ir laime.
Labi, lai vai kā, atradums ir atziņa par to, kāpēc tik kļūdaini mammas saviem bērniem liek tuntuļoties ar drēbēm. Kāpēc cilvēki izvēlas labāk sēdēt piesmakušā (atvainojos, arī piepirstā) telpā, nevis atvērt logu un ielaist aukstu gaisu. Kāpēc cilvēki ir gatavi darīt visu, lai tik nedod die’s ilgāk par piecām minūtēm nebūtu jābūt badā.
Ievērojiet, cilvēki slimo ne jau tad, kad ir auksts. Viņi slimo, kad mainās apstākļi. Kad mainās no silta uz aukstu un otrādi.
Un tagad fanfarām skanot atraduma frāze: “Cilvēkus salauž nevis smagais svars. Cilvēkus salauž nepareiza nešana.”
Citiem vārdiem sakot – trauslums.
Bet kas ir trauslums? Trauslums ir adaptēšanās apstākļiem, kuros nekas nedraud. Kā daži dzīvnieki, kuri beidz savu vairošanos (izpilda uzdevumu) un nekustās. Vai pat aiziet bojā.
Taču, ja mūs interesē neaiziet bojā, mums jāturpina kustība. Jāturpina pretoties trauslumam. Ar ko?
Ar rūdīšanos!
Salt, būt drusku badā un cilāt smagumus.

4. VECUMDIENAS. Sarcopenia un dynapenia, Ken Ford un fast twitch, slow twitch muscle – lēno/ ātro muskuļu šķiedras. Veciem cilvēkiem utml.

Pavisam nesen jau sāku savu tekstu par ar vecumu saistītām sarkopenijas problēmām. Tas ir – spēka un muskuļu masas samazināšanos vecumdienās. Klāt nāk vēl viens termins – Dynapenia.
Riskēju jau sākt izklausīties pēc veca vecīša, kurš tagad sāk meklēt veidus, kā nenovecot. Kaut kas tajā ir.
Taču tai pat laikā daudzas darāmās lietas, kuras it kā attiektos tieši uz vecākiem cilvēkiem, ir jāsāk darīt jau tagad. Ieradumi un ikdienas rutīnas jāsāk darīt, cik vien var laicīgi. Iemācīt savu organismu darīt lietas, kuras vēlāk nebūs vairs jāmeklē. Jo tu jau no agrām dienām ej vēlamajā virzienā.
Nu kaut vai paskaties uz sportistiem. Ģirts Ankipāns, Rīgas Dinamo galvenais treneris. Nav mācījies no savas dzīves. Beidzis sportista karjeru un uzaudzējis nenormālu dubultzodu un vēderu. Tas nav ok. Tas tikai apliecina, ka nav pārdomātas darbības. Tas liecina, ka cilvēks trenējies, darbojies neuzdodot jautājumu, vai tas ir labi vai slikti. Ko tas dod un ko nozīmē.
Rezultāts redzams.
Gluži pretēji šiem ar vecumu saistītiem jautājumiem pieeju es. Ir sistemātiski savā ikdienā jāiekļauj lietas, lai dubultais zods neparādītos.
Atpakaļ pie vecuma un vingrinājumiem. Piemēram, katram cilvēkam ir lēno un ātro muskuļu šķiedras. Ātro muskuļu šķiedras ir atbildīgas par eksplozīvo paātrinājumu, uzrāvienu un īstermiņa spēku. Lēno muskuļu šķiedras ir atbildīgas par ilgstošo muskuļu darbību. Piemēram, ilgstošai skriešanai, iešanai utml.
Katram cilvēkam šo šķiedru īpatsvari ir atsķirīgi. To nosaka pamatā ģenētika. Tāpēc arī parādās vieni spējīgāki sprinteri, citi gargabalnieki.
Kas attiecas uz vecumu, tad neatkarīgi no ģenētikas, ātro muskuļu šķiedras samazinās. Tāpēc arī vecāki cilvēki vairs nespēj tik ātri pakustēties. Kad redzi vecu cilvēku neveikli paklūpam, tad tas nav tādēļ, ka viņam smadzenes un koordinācija būtu novecojusi. Nē, tas tādēļ, ka viņa straujie muskuļi vairs nespēj noķert kustību ātrumu.
Tādēļ sevišķi vajadzētu pievērst uzmanību ātro muskuļu šķiedru trenēšanai. Elektromuskuļu stimulēšanas iekārtas kā arī vibrāciju platformas ir labs veids kā biohakot šo muskuļu trenēšanu.
Nu bet te jau sākam iet citā virzienā. Mans mērķis bija vairāk atkārtoti uzsvērt šo ar vecumu saistīto muskuļu problēmu. Lai noder.
Resurss, kur par šo var labi daudz dzirdēt, ir Ken Ford viņa podkāstā StemTalk. Vai arī Ben Greenfield intervijā ar Ken Ford.

5. TALANTS. Nav talanta. Ir mikroprasmes.

Vai Tu tici tam, ka tev nav talanta kādā no jomām?
Ja jā, tad ko tu ar talantu īsti saproti?
Un tad vēl pastāv nodalījums starp talantu un darbu. Piemēram, esot svarīgi, ka talants varot būt, varot nebūt, bet ar darbu var ļoti labi kompensēt talanta trūkumu.
Kas vispār ir talants un dotības? Kad tev nākas apzināties, ka tev piemīt talants kādā jomā? Ko tad tas nozīmē?
Lai tā arī būtu, ka ir iespējami dabas dotumi un iedzimta izdošanās. Var jau būt. Tikai līdz galam šāda vienkāršota pieeja neskaidro un nepaskaidro, kas tad ir talants. Kā rezultātā cilvēki tiek iedalīti kaut kādās greizās kategorijās. Talantīgs – netalantīgs. Bērni diezgan ātri uzķer, kad viņus uztver par netalantīgiem. Tie izaug, sev stāstīdami, sev noticēdami, ka viņiem nav talanta. Un tas tikai un vienīgi tādēļ, ka šis duālisms vispār neko nepasaka.
Kāpēc varētu pat būt tā, ka tāda viena talanta nav?
Ņemam, kuru jomu gribam. Sports kaut vai. Sevišķi komandu sportisti. Hokejs. Man mīļš.
No kā sastāv talantīga hokejista raksturojums? Kas jādara sportistam, lai viņš tiktu uzskatīts par talantīgu? Labi jātur nūja rokā? Labi jāslido? Ātri jāslido? Labi jāredz laukums piespēļu dalīšanai? Jāmāk spēcīgi izdarīt metienus? Jābūt garam, vai varbūt ar spēcīgiem muskuļiem?
Vai varbūt viss kopā? Vai tomēr kāda atsevišķa sastāvdaļa var būt mazāk izteikta? Cik daudzu lietu kopums padara kādu par talantīgu?
Lūk, uz ko es vedinu. Lai cilvēks kļūtu par meistaru un laba līmeņa jebko, viņam ir jābūt labam tik daudzās komponentēs. Tā saucamajās mikroprasmēs. Ka apzīmējumam TALANTS zūd jebkāda nozīme.
Tas arī ir atradums – nodalīt, vai varbūt pat izsvītrot no saziņas vārdu talants. Aizstāt to ar vārdu prasmju kopums.
Taču kas brīnišķīgi šajā – prasmes var apgūt. Varbūt grūtais, taču tajā pat laikā arī vienkāršais, jo spēj iedot virzienu un taktikas, kā tas darāms, ir zināt, ka prasmes ir mikroprasmes.
Tagad neliels paskaidrojums, kāpēc ir drīzāk šādi, nekā klasiski – talants. Ar tā paša hokeja palīdzību.
Kādreiz Latvijas hokeja izlasi trenēja Kurts Lindstrēms. Kad viņš ķērās pie darba, kaut kur no Liepājas komandas pēdējās maiņas viņš pamanīja, ka ir tāds Krišjānis Rēdlihs. Esot talantīgs.
Kāpēc Lindstrēms pamanīja, bet neviens cits nē? Ko Lindstrēms redzēja, citi nē?
Tās bija mikroprasmes. Tās Kurts pamanīja.
Taču ir vēl nākamais solis šajā visā. Te ir tas, kam noticēja pats Krišjānis. Līdz šim viņš sevi redzēja Liepājas komandas 4. maiņā. Ar to viņš sadzīvoja itin labi. Droši vien viņam piemita ambīcijas tikt augstāk. Taču treneri un atbildīgās personas viņā neredzēja tādu talantu, lai virzītu tālāk. Līdz ar ko Krišjānis savas ambīcijas izcili spēj pielāgot reālistiskiem apstākļiem.
Kad parādījās zviedru speciālists, kas publiski paziņo, ka šim Rēdlihu puikam ir vairāk talanta, tā pats hokejists atjaunināja savas ekspektācijas un ambīcijas. Tagad redzam, ka joprojām Krišjānis ir viens no labākajiem Latvijas hokeja aizsargiem.
Mana atziņa droši vien ir tāda. Gan attiecībā uz saviem bērniem, gan – vēl svarīgāk – uz sevi – vajadzētu fokusēties uz mikroprasmēm. Tās apzināties kā svarīgas. Tās izkopt, trenēt. Pievērst uzmanību šādām detaļām. No kā kārtējo reizi izriet – fokusēties uz procesu, nevis uz gala rezultātu.
Posted in 5 lietas.