#124 – 5 atradumi: gribēt bez iemesla, hormoni nevis kalorijas un kā kustas acs [no 7. janvāra]

1. ATRADUMI kā pasākums.

Šāds pasākums varētu arī notikt. Turpinu vēl šonedēļ ievākt info no lasītājiem. Par to, vai ir vērts šādu atradumu pasākumu rīkot. Te būs pirmie rezultāti.
1. 67% gribētu nākt uz šādu pasākumu. Taču tam būtu jānotiek retāk nekā 1x mēnesī. Lai gan katru mēnesi uz šādu pasākumu gribētu nākt gandrīz 17%.
2. Populārākie temati ir veseli trīs: Rīki, instrumenti, produktivitāte; veselība; viss par un ap uzturu. Tas, protams, nenozīmē, ka citiem piekrišanas nebija. Komplektam pielikšu arī 4. vietas ieguvēju: mindset jeb prāta stāvoklis.
3. Par samaksām. Man ir īsts prieks par to, ka tikai viena atbilde bija – ‘nāktu, ja tas būtu bez maksas’!
Vispār pēdējos 2-3 gadus, pašam regulāri rīkojot meetup’us, seminārus un vispār pasākumus, manu, ka Latvijā ir nedaudz sašķobījiusies izpratne par to, kas ir vērtīgs pasākums, par ko būtu jāmaksā dalības maksa, un par ko nē. Cilvēki tik ļoti ir pieraduši pie bezmaksas pasākumiem, ka pat uzzinot par ļoti simbolisku dalības maksu, pēkšņi noplok interese. Piemēram, sen pierasts, ka par kafiju Rīgā jāmaksā vismaz 2-3 €. Par pasākumu tieši šāda pat summa jau vairs nešķiet ok.
Priecājos par atbildēm. Redzu, ka pasākums varētu maksāt ap 10 – 20 €. Atkarībā no vietas un komplektiņa, ko varēs saņemt. Vīns vai kāda keto maizīte.
4. Turpinot par vietām. Vietu ierosinājumi bija daudz. Piemēram, Zikurāts un Teikums bija divas popularākās atbildes. Birojnīca kaut kur pavīdēja. Taču redzu, ka sevišķu prioritāšu nav. Tāpēc uz šo neieciklēšos.
Kā jau teicu, vēl šonedēļ pieņemšu atbildes un jau jaunnedēļ pasludināšu pirmā pasākuma datumu.

2. IZMAKSAS. Marginal costs/benefits/diminishing returns

Līdzigi kā oportunitātes izmaksas. Neskaidri un grūti izprotami koncepti, ja pierasts domāt lineāri. Vispār tā lineārā domāšana ir baigā sērga. Par kuras izcelšanos skaidrības īsti nav. Var jau teikt, ka tā nāk no skolas. Kur tev iemāca visu uztvert hronoloģiski un vienmērīgi. Kā pa lineālu.
Bet starp citu, varbūt ir jāizskaidro, ko nozīmē lineārs vs. logaritmisks vai eksponenciāls, vai haotisks?
Vari palūkoties uz jebkuru dzīves jomu, izņemot sapņus un ieceres. Nekas no tā visa nebūs kā taisna līnija. Visam ir augšas un lejas. Tas tā ir (tik ļoti) pēc noklusējuma, ka par to pat nav jēgas runāt.
Par ko tomēr ir vērts runāt, ir daži grūtāk izprotamie koncepti.
Ekonomistiem, matemātiķiem utml. šis viss būs zināmāks. Varbūt pat tik ļoti, ka viņi mani varēs arī palabot.
Tomēr man šādi it kā pamatkoncepti liekas aizraujoši tāpēc, ka par tiem tomēr ļoti daudzi nedomā visas savas dzīves un ikdienas kontekstā.
Sāksim ar marginal [costs] un [benefits]. Marginālās izmaksas un ieguvumi. Jau gribēju rakstīt, ka ideja ir pavisam vienkārša, līdz sapratu, ka nezinu pat kā aprakstīt.
Marginal jeb margin ir ‘starpība’ jeb robežas starpība starp vienu vērtību un citu. Labi, ne jau vārds man jāskaidro, bet ideja. Konceptuāli šeit vēlos uzsvērt, kādēļ ir nozīmīgi ikdienas dzīvē domāt par marginālajām izmaksām un ieguvumiem.
Piemēram, ja tev ir jāgatavo pusdienas tikai sev, tad var saprast, kādēļ tu drīzāk iesi paēst kādā krogā. Jo visas sagataves, pārtikas produktu iegāde, apstrāde utml., tas viss prasa laiku un naudu. Ka rezultātā  izmaksas ēdot krogā varētu būt līdzīgas. Tu iegūsti laiku. Varbūt pat lētāk ir ēst ēstuvē.
Tagad iedomājies, tev jātaisa ēst sev un vēl savam/-ai draugam/-dzenei. Nu jau tā bilde ar izmaksām izskatās citādāk. Pārtikas produktu papildu iegāde un/vai apstrāde jau ir jāpalielina tikai mazliet. Tagad varbūt izmaksas laika un naudas ziņā varētu būt tuvu līdzīgas vai mājās pat drusku izdevīgāk.
Visbeidzot, ja komplektā vēl nāk bērni. Teiksim, 2 bērni. Tad ēst gatavošana pret ēšanu krogā ir pilnīgi atšķirīga. Jūs tagad esat 4 ēdāji. Tev jānopērk ir droši vien tikai uz pusi vairāk ēdiena, lai visi paēstu. Kurpretim visiem paēst krogā maksātu aptuveni 4 reizes dārgāk. Lūk, šīs neproporcionāli pieaugošās izmaksas ir marginālās izmaksas jeb ieguvumi. Tas atkarīgs, no kuras puses skatās.
Kāpēc tas ir svarīgi? Viens, protams, ir tas, ka mājsaimniecībā var labāk plānot budžetu. Tas ir būtiski.
Tomēr jomas, kurās tas nav tik acīmredzams, ir dzīves izvēles. Tik daudz ko mēs atmetam tāpēc, ka tas šķiet čakars. Tik liels un apjomīgs, ka teju vai raudāt gribas. Ķerties klāt sienu krāsošanai, cepeša cepšanai vai pastaigai mežā. Pajautā sev, kādēļ negribas tam ķerties klāt?
Tāpēc, ka sākotnējais čakars, tā saucamās fiksētās izmaksas, ir liels. Pastaiga mežā. Tur tak jāģērbjas, jābrauc, besis.
Neviens nedomā marginālo izmaksu kontekstā, ka šīs izmaksas saruks, to sākot darīt. Tieši tādēļ mans 1-minūtes-triks ar kaut kā tikai iesākšanu ir efektīvs, jo tas vērsts uz sākotnējo izmaksu maskēšanu. Paslēpt, lai tu nenobīsties.
Varētu jau izvērst šo tematu uz veselu vienu rakstu. Taču otrs koncepts, kas dziļi saistīts, ir par līdzīgu lietu. Tās pašas monētas otru pusi. To sauc par diminishing returns jeb dilstošie ieguvumi. Klasisks piemērs, kas tūlīt nāk prātā ir ASV veiktais pētījums, cik ir minimālais naudas/ ienākumu daudzums visoptimālākajai labsajūtai. Tas ir ASV cipars. Latvijā tas būtu cits, taču ideja saglabātos. Proti, ASV gada ienākumi ar maksimālo vidējo labsajūtu cilvēkiem ir 70’000$. Katrs tūkstotis pa virsu varbūt sniedz papildu labumu. Taču ar katru papildu tūkstoti labums nepalielinās proporcionāli. Respektīvi – tas kļūst mazāks. Tas arī ir svarīgi. Zināt savu vēlmju limitu.
Jo iztērēt enerģiju Y, lai sasniegtu X, ir ok. Bet ja gribi sasniegt X+1, var gadīties, ka būs jāiztērē Y+2. Tad atliek vien uzjautāt – vai tas ir tā vērts. Tādēļ teiciens – visu pasaules naudu nenopelnīsi – ir vietā.

3. NOTIEVĒŠANA. Greenfield un Gary Taubes. Par to, kā paliek resni.

Gary Taubes.
Viens no zināmākajiem cilvēkiem, kas ļoti iestājas pret ogļhidrātiem.
Īpaši pret cukuru.
Viņš zināms kā grāmatas “Good calories, bad calories” autors.
Šoreiz intervijā ar Ben Greenfield viņi aplūkoja vēsturisko aspektu kaloriju skaitīšanai. Tai hipotēzei, ka cilvēks paliek resns, jo ēd par daudz, un kustās par maz. Ka neiztērētās kalorijas ir iesmesls resnēšanai.
Esmu par to rakstījis jau savos keto un ogļhidrātu stāstos. Pats par sevi tas man nekas jauns kā atradums nevarētu būt.
Kas man šķita interesanti  – argumentācijas princips, cik veikli izveidotas līdzības.
Vispār ideja, ka kaloriju daudzums  (es ceru, ka tu nemeģini notievēt, brutāli sekojot līdzi un skaitot kalorijas!) var noteikt, vai cilvēks būs vai nebūs resns. Kā Gary Taubes pats saka, tad tas būtu tas pats, kas teikt, ka cilvēks ir bagāts tādēļ, ka viņš visu laiku bankā liek iekšā naudu. Tas pilnībā necik nepaskaidro iemeslus, kādēļ tā notiek.
Savulaik Austrijas un Vācijas akadēmiķi bija samērā dziļi aizrakušies līdz hormoniem kā korpulences svarīgajiem iemesliem. Jo tas daudz vairāk sniedz skaidrojumu, piemēram, kādēļ sievietēm parādās tauki zem vidukļa, bet vīriešiem uz vēdera. Kādēļ parādās dubultzods vai tauki uz rokām tuvāk padusēm. Diezin vai ar kaloriju pārpalikumu ķermenī kā skaidrojumu būs gana.
Pavirši iedziļinoties, ir skaidrs, ka dzimumu, līdz ar ko hormonālās atšķirības ir daudz lielāks skaidrojums nekā kaloriju skaits.
Taču kā jau tas bieži ir, vienkāršākos mesidžus vieglāk notirgot. Ne jau zinātnieki sliecas tirgot mesidžus par kaloriju skaitīšanu. Bet industrijas sajūt, ka viens vai otrs fakts ļauj vairāk pārdot. Tā fokuss aizplūst prom uz tām vietām, kur vieglāk dabūt finansējumus.
Vārdu sakot, ja tev kaloriju skaitīšana dod atbildi, tad lūdzu.
Tomēr viss ir nedaudz grūtāk. Ir mazliet vairāk uzmanības jāpievērš savai veselībai. Sevišķi hormonālajam stāvoklim.
P.S. Intervijā (droši vien arī pašā grāmatā) parādās daudz interesantu faktu un lietu, kādēļ ir vērts noklausīties vismaz interviju.

4. FIZIOLOĢIJA. Acs kustība. Saccadic masking.

Retais dzirdējis, kur nu vēl aizdomājies, par kādu acu īpatnību. Kā izrādās, acīm tai brīdī, kad tu maini skatiena virzienu/punktu, pazūd redze. Tu burtiski neko neredzi tai milisekundē, kamēr tava acs kustās. Un vēl kas man izradījās kā pārsteigums – nav nemaz iespējams neko aplūkot plūstoši, kustībā. Pat ja tev liekas, ka tu plūstoši ar skatienu kaut kam pārbrauc pāri, tu patiesībā šaudi skatienu tikai maziem, maziem nogrieznīšiem.
Taču tas viss notiek tā, ka tavā uztverē neparādās redzes pārrāvumi.
Ļoti interesants fenomens, kuram kā tādam šobrīd neredzu nekādu pielietojumu. Izņemot vienīgi kā atziņu, ka uztvere un realitāte atšķiras tik ļoti. Ka tu burtiski vari būt uz mirkli akls, un to pat nepamanīt.
Tādēļ kārtējo reizi jāsecina – par cilvēka nepilnvērtībām ir jāzina. Un jāiemācās rīkoties par spīti tām. Vai pat varbūt izmantot tās savā labā. Kā vienmēr – ētiski!

5. MOTIVĀCIJA. Gribēt un vajadzēt.

Šis ir fantastiskākais, ko pēdējā laikā esmu dzirdējis. Bet patiešām.
Ja tā padomā, tad vienmēr mēs esam spiesti atbildēt uz jautājumu KĀPĒC. Tagad, atpakaļ skatoties, zinu, ka saviem bērniem pārsvarā prasu atbildēt uz jautājumu – kāpēc viņi kaut ko grib.
Mēs tiekam spiesti atbildēt, kāpēc mēs kaut ko gribam. Kāpēc, kāpēc, kāpēc????
Nevajag prasīt citiem un nevajag atbildēt citiem. CIlvēki kaut ko grib tāpēc, ka kaut ko grib. Bez iemesla. Vēlams – bez iemesla. Jo brīdī, kad sāc meklēt iemeslus, tu sāc meklēt attaisnojumu tam, kāpēc kaut ko gribi. Taču tas kaitīgais tajā ir tas, ka attaisnojumus tu meklē kontekstā ar savu pagātni. Tomēr jau primāri tu kaut ko gribi, lai padarītu labāku savu nākotni. Tev nākotnes vārdā nav jāattaisnojas pagātnes priekšā.
Šis koncepts un atradums nāk no Dan Sullivan, kuru jau šur tur esmu pieminējis. Lai forši ilustrētu kāpēc šis ‘gribēt-bez-kāpēc’ ir svarīgs, Dan Sullivan pats stāstīja gadījumu pēc vienas lekcijas. Kādā uzņēmēju pasākumā viņš lasīja lekciju tieši par šo. Pēc lekcijas pie viņa pienākuši vairāki cilvēki, pateikdamies, cik superīga ideja. Cik tā ļoti atbrīvojoša. Kā akmens nost no sirds.
Tās pārsvarā esot bijušas sievietes. Kāpēc sievietes?
Tāpēc, ka vīriešiem ir samērā izplatīts kaut ko gribēt vienkārši tāpat. Smukas mašīnas, daudz naudas, elegants uzvalks utml. Taču ne tikai materiālas lietas. Būtībā jebkas.
Vīriešiem neprasa, kādēļ viņš to visu grib. Kādreiz prasa, bet krietni mazāk. Tas sabiedrībā ir daudz maz skaidrs.
Turpretim sievietei nemitīgi par karjeru, par biznesu un citām it kā vīriešu lietām vienmēr vaicā – kādēļ tu to visu dari. Viņas nabadzītes bieži spiestas stāstīt stāstu. Attaisnojumu – racionalizēt pagātnei tagadnes vai nākotnes vēlmes.
Posted in 5 lietas.