#123 – 5 atradumi: muskuļu samazināšanās, emocijas-racionalitāte vienā un kāpēc aukstums strādā [no 31. decembra]

1. ATRADUMA VIETĀ PASĀKUMS.

Jau paudu savas šaubas par to, vai vajadzētu turpināt rakstīt par 5 atradumiem. Šīs šaubas paudu epastā, lūdzot atbildēt – turpināt vai nē.
Paldies par jūsu atbildēm! Saņēmu ļoti daudz e-pastu. Tie, kuri manus atradumus bija lasījuši klusībā, pēc šāda aicinājuma izvēlējās pateikt savas domas. Tas ir super! Man bija svarīgi un arī interesanti dzirdēt kādu atgriezenisko saiti. Pat varbūt ne tik daudz, lai apstiprinātu, ka kāds to visu lasa. Jo, kā jau esmu teicis, sāku rakstīt sev. Lai sevi disciplinētu, lai mācītos saskatīt, lai mācītos formulēt domas, lai organizētu savas smadzenes. Taču neslēpšu – mani, kā jau tipisku cilvēku, interesē, ko par mani domā citi, cik ļoti noderīgs manis rakstītais būs arī citiem. Jo šī sevis disciplinēšana un lietu apgūšana strādāt var tikai caur apkārtējo cilvēku prizmu. Pretējā gadījumā tā ir sevis maldināšana.
Tas, ko no jums saņēmu ir – lai turpinu, jo 5 atradumi interesē daudzus. Kaut vai samazinot biežumu, atradumu skaitu, bet lai turpinu.
Ne visiem vienmēr atrodas laiks, ne visiem vienmēr atrodas interese par ikkatru atradumu. Tas ir absolūti normāli. Es jau neesmu seriāls “Santa Barbara”, kur jāredz katra epizode. Var jau kaut ko izlaist, kaut ko ignorēt.
Es turpināšu šo sēriju. Pagaidām arī man pašam interese ir. Taču man radusies ideja, kā šo varētu padarīt par interesantu lietu.
Es rīkošu 5 atradumu pasākumu reizi mēnesī vai reizi divos. Ja jau tagad varētu pastāstīt, kāds varētu būt precīzs šāda pasākuma formāts un programma, tad es mānītos. Ir interesantas idejas. Taču pamatdoma būtu kaut kas līdzīgs grāmatu klubiem. Tikai centrā stāsts nevis par grāmatu, bet par interesantākajiem atradumiem. Tas varētu būt 1,5h līdz maksimums 2h pasākums ar kādu uzkodiņu, vīna glāzi. Neliela lekcija par mēneša vai divu mēnešu interesantākajiem atradumiem izvērstākā formā. Ar šad un tad pieaicinātiem vieslektoriem. Kuri varētu padalīties vai nu ar dziļāku stāstu par kādu no atradumiem vai arī padalīties ar saviem atradumiem.
Jo mēs katrs kaut ko iemācāmies, kaut ko atrodam un esam nemitīgā kustībā.
Kā jums šāda ideja patīk? Ja Tevi tas interesē un tu būtu gājējs uz tādiem pasākumiem, tad piereģistrējies šeit! Pasākuma ieejas maksa varētu būt starp 5 un 20 €.
Atkarībā no vietas, ilguma, viesiem un uzkodu/dzērienu izmaksām.

 

2. RACIONALITĀTE. Pretmets racionalitātei.

smu no tiem, kas domāja līdzīgi. Tāpat kā vairums cilvēku.

Ka racionalitāte un emocijas ir teju viens otru izslēdzoši. Varbūt pat pretmeti. Taču neirologi/ neirozinātnieki jau labu laiku šīs divas lietas pat nenošķir.
Iespējams arī tādēļ tai pašā ekonomikā ilgi valdīja piekšstats, ka cilvēks kapitālismā uzvedas racionāli, maksimizējot savu izdevīgumu.
Maximum utility.
Vēlāk uzpeldēja uzvedības ekonomika. Pateicoties tiem pašiem Kahneman un Tversky pētījumiem, cilvēks nu kļuva par izteikti neracionālu būtni. Tādu, kurš savus lēmumus pieņem daudz vairāk balstoties uz emocijām, nevis racionāli izsverot visus par un pret.
Kļūst pavisam interesanti, kad saproti – viss var notikt vienlaicīgi. Pat ne tikai var, bet arī notiek.
Šo atradumu uzķēru no Sam Harris, kurš pats ir neirozinātnieks. Piemērs, kādu min viņš ir ar 2+2=4.
Iesākumā kaut kad skolā tu uzzini, ka 2+2=4. Tu arī uzzini, kāpēc tas tā ir. Tagad, lasot šīs rindas un ieraugot vienādojumu 2+2=4, tu uzreiz ar visu savu emocionālo gammu jūti, ka tā ir pareizi. Ja uzrakstītu 2+2=6, tad pagājušajā reizē minētā kognitīvā disonanse neļautu emocionāli palaist garām šo faktu. Tavas sajūtas par iznākumu 4 ir balstītas racionalitātē, bet manifestē emocionāli.

3. MOTIVĀCIJA. Motivācija ik dienas. Par Zig Ziglar

Vienu brīdi man jau pašam sāka likties, ka esmu pretinieks motivācijai. Ka gribasspēks ir traucēklis. Tik ļoti sev un citiem centos iestāstīt, cik motivācija un gribasspēks ir pārvērtēti, ka sāku jau tam pats ticēt. Nievājoši izteicos par seminar junkies jeb ‘semināru narkomāniem’, piemēram.
Šādi semināru narkomāni manā skatījumā bija tie, kuri iet uz dažādiem pasākumiem, lasa grāmatas, ievāc informāciju tikai ar vienu domu – sajust kārtējo motivācijas devu, bet neko ar to nedarīt.
Stulbi, bet es vienā brīdī sapratu, ka pats kaut kādā ziņā, pašam pret savu gribu, esmu tāds pats junkie. Mani katras dienas podkāsti, ko klausos, informācija, ko uzņemu – ar tik daudz ko no tā visa es pēc tam neko nedaru. Pār mani nāca apskaidrība, ka šādi meklēju savu dienas devu. Esmu spiest mainīt, vai pareizāk sakot, mīkstināt savu nostāju pret šādu uzskatu.
Tieši laikā man palīgos nāk Zig Ziglar, leģendārs amerikāņu salesman. Daudzu grāmatu par pārdošanu autors. Esmu pat lasījis “Born to win”.
Un viņa citāts smuki ieliek plauktiņā, skaisti iepako šo domu, kādā veidā ikdienas motivācijai ir nozīme. Taču kas vēl brīnišķīgāk – šajā frāzē klāt ir arī dimensija par disciplīnu un sistemātiskumu. Par to, ka motivāciju var uzņemt arī stratēģiski, neatstājot vietu gadījumam. Ar noteikta veida procesiem.
Nu un pasaki, vai tas nav eleganti pateikts: “Cilvēki bieži saka, ka motivācija nav ilgstoša. Nu jā, tāpat kā mazgāšanās – tieši tādēļ mēs to rekomendējam katru dienu.”
People often say that motivation doesn’t last. Well, neither does bathing — that’s why we recommend it daily.
Pie viena, ja jau runājam par Zig Ziglar, pamanīju vēl kādu citātu, par kuru nezināju, ka tā autors ir Zig Ziglar:
“You don’t have to be great to start, but you have to start to be great.”
Latviskojot: “Tev nav jābūt lieliskam, lai sāktu, bet tev ir jāsāk, lai kļūtu par lielisku.” — Zig Ziglar.

4. ORGANISMS. Sarkopēnija. Muskuļu masas samazināšanās.

Šogad man paliek 40. Tas nav nekāds baigais vecums. Viss, protams, ir relatīvi. 20 gadniekiem esmu vecs. 50 un 60 gadus vecajiem esmu jauns. Tas viss nav tik svarīgi. Drusku varbūt ir. Drusku ir jābūt svarīgi, ko citi par tevi domā.
Tomēr pats būtiskākais – ko tu pats par sevi domā. Kā tu sevi salīdzini ar sevi. Pie kam salīdzini sevi ne tikai ar to, kāds biji vai kāds būsi. Salīdzini sevi ar to, kāds varētu būt. Tas ir tāds mindset. Ar to arī biohacking kā virziens ir izcils, jo piespiež/ dod iespēju sevi uztvert kā objektu, kurā uzlabot bojājuma un atjaunošanās pakāpi/līdzsvaru. Par šo tematu pagājušajā reizē rakstīju.
Šis atradums ir aktuāls visiem vecumā aptuveni no 60 gadiem. Process, ko sauc par sarkopēniju. Muskuļu un līdz ar to arī spēka un mobilitātes zudums.
Lai arī rakstu, ka šis aktuāli cilvēkiem gados, drīzāk tad jau ir par vēlu. Kā jau jebkurš process mūsu ķermeņos – viss sākas lēni un notiek ļoti pakāpeniski. Tieši šī iemesla dēļ cilvēkam ir tik grūti laicīgi sākt darīt jebko. Lielākā daļa pārsvarā tiek darīta, kad jau ir par vēlu.
Vikipēdijā par šo tematu pats pirmais teikums ir zīmīgs – 0,5% – 1% skeleta muskuļu masas zudums gadā pēc 50 gadu vecuma.
Viens no galvenajiem sarkopēnijas pretiniekiem ir fiziskās aktivitātes. Sevišķi smagu svaru cilāšana, spēka vingriājumi. Viss, kur jāiesaista muskuļu spēks.
Uzturs noteikti ir svarīgs. Censties uzņemt pietiekami daudz olbaltumvielu.
Tā saucamajiem augšanas hormoniem, piemēram, IGF1, kurš saistīts ar muskuļu augšanu, kā apliecina pētījumi, ir maz efekta uz spēku. Kas tikai un vienīgi liek domāt, ka smagumu cilāšanu aizstāt ar tableti nevar.
Tieši sarkopēnija ir iemesls, kādēļ uz ielas var redzēt vecenītes un vecīšus, kuri ir izkāmējuši, sīciņi un vāji. Ja vien viņi būtu laicīgi zinājuši, ka svaru zāle nav tikai jauniešiem. Tieši vecajiem tā būtu varējusi noderēt jo īpaši.

5. AUKSTUMS. Kāpēc aukstums strādā.

Vairākas lietas uzreiz. Par aukstumu.
Tagad ir īstais brīdis, lai izbauditu visus aukstuma piešķirtos bonusus. Kā jau esmu teicis – tā vietā, lai čīkstētu un ņerkstētu par to, ka dzīvojam aukstā klimatā, mēs varam izvēlēties par to priecāties. Lūk, pastāstīšu kādēļ.
Aukstums ir nenovērtēts un siltums ir pārvērtēts. Mums ir dota fantastiska iespēja izbaudīt to. Jo aukstums, daudziem par lielu pārsteigumu, ir ļoti, ļoti veselīgs. Drusku par to.
Es pats katru rītu eju aukstā dušā. 4 minūtes un 40 sekundes. Dzīvoju Rīgas centrā un man nav ērti katru rītu braukt uz ezeru vai dīķi. Taču, ja tāda iespēja ir, tad labāk ir auksto “dušu” izbaudīt pilnīgi iemērcoties ūdenī. Duša pret ezeru. Tieši hidrostatiskā spiediena dēļ (Hydrostatic preasure) ir vēlams iemērkt ķermeni pilnībā. Tieši tāpēc, ka ūdens pārklāj visu ķermeni un ūdens spiediens iedarbojas vienmērīgāk.
Vanna ir sliktākais risinājums no visiem, jo vannas ūdens ļoti strauji sasilst gan no ķermeņa, gan gaisa, gan pašas vannas materiāla temperatūras. Ja vien tajā netiek iebērts ledus. Taču esmu fans draņķīgam plānam, kuru īsteno, nekā perfektam plānam, kas tikai paliek ieceru līmenī. Man duša strādā. Lūdzu, nenovēršamies no kursa.
Aukstums stimulē airisīna izdalīšanos. Airisīns – hormons, kura izdalīšanās parasti tiek stimulēta pēc fiziskām aktivitātēm. Taču izrādās, tas iedarbojas, kad organisms saskaras ar aukstumu.
Tas palīdz pārvērst baltos taukus brūnajos, aktīvajos enerģijas un glikozes dedzinātājos. Līdz ar to tie ir lielāki tauku dedzinātāji un muskuļu būvētāji.
Piemēram, 15 minūšu aukstums, pēc kura sākas neliela drebināšanās, ir līdzvērtīgs 1 stundas garam HIIT jeb aukstas intensitātes intervāla treniņam. Krosfiteri šo zinās.
Šie brūnie tauki ir kā aizsargājošie tikko dzimušiem mazuļiem.
Airisīns cita starpā ir saistīts ar, piemēram, krūts vēža pretiedarbību.
Zināms arī, ka airisīns saistīts ar ilgdzīvošanu.
Samazina mTOR gēna aktivizētājus, kas ļoti cieši saistīti ar šūnu dzīvošanas, vairošanās, bojāejas procesiem.
Starp citu, mTOR gēnu aktivizējošus medikamentus dod pacientiem pēc orgānu transplantācijām.
Taču šajā gadījumā saistībā ar aukstumu notiek līdzīgi hormētiskie procesi tāpat kā gavēšanas laikā. Hormēze ir gudrs aizstājējvārds vienkāršai idejai – rūdīšanās.
Šūnu apoptoze jeb bojāeja – vājo šūnu eksemplāru izmiršana, jaunām stiprākām šūnām atbrīvojot vietu.
Vispār tas mTOR gēns ir samērā sarežģīts temats. Es šo zinu tikai kā faktoru, kam vērts pievērst uzmanību.
Pats to līdz galam nepārzinu fizioloģiskā līmenī. Galvenokārt, izglītības trūkuma dēļ. Pieļauju, ka medicinas studentiem par to tiek stāstīts vairāk.
Posted in 5 lietas.