#121 – 5 atradumi: bluetooth nogalina, bitcoin un mums beidzās centimetri [no 17. decembra]

1. BLOCKCHAIN. Arī par to, kas ir blockchain, biržas JP Morgan un valsts nodalīšana no ekonomikas 

Par bitkoiniem. Ja jau visi par to runā, es arī savus 2 centus pielikšu klāt.
Tikai atšķirībā no tā, par ko daudz apkārt dzirdu, vairāk par to, kā paspekulēt. Visi tie, kuri ielikuši savu naudu bitkoinos, tagad drusku rūgtas asaras raud. Vērtība ir nokritusi. Ak, vai manu vai! Tas nekas. Es te par kaut ko citu. Es vairāk par blockchain tehnoloģiju. Kā to uztvert un kādās līdzības par to domāt.
Tas nekas, ka arī tev līdz galam nav skaidrs, kas tas ir. Šķiet, ka ekspertus tēlo daudzi, tomēr tā līdz galam saprot vien daži. Es starp viņiem pilnīgi noteikti neesmu. Tieši tādēļ tagad par šo aprakstīšu. Konkrētais atradums ir par to, kā skatīties uz šo tehnoloģiju. Kura, starp citu, prom neies. Tādēļ agrāk vai vēlāk ikvienam būs kaut nedaudz par to jāsaprot.
Uz mirkli aizmirstam litecoin, bitcoin ethereum un visus pārējos. Par tiem runājiet ar spekulantiem.
Es par ko citu. Iedomājies, tādā lielā valstī kā ASV cilvēki nolemj būvēt dzelzceļu. Tās ir mega izmaksas. Taču nevienam nav tik daudz naudas. Pat visbagātākajiem cilvēkiem. Nu ko, viens vai vairāki cilvēki nolemj, ka vajadzētu kaut kā noorganizēt naudas līdzekļus no ļoti daudziem cilvēkiem. Tā teikt – samesties. Taču lai šī samešanās būtu kaut kā pamatota, katram tiek iedots papīrs. To papīru nosauc par akciju. Tu kļūsti par daļēju  dzelzceļa īpašnieku. Lūk, tā rodas akcionāri. Kāds ar laiku grib izstāties, kāds iestāties, un parādās akciju tirgus.
Tagad tas visiem ir saprotami, taču pirms 200-300 gadiem tas nebija tik skaidrs. Cilvēkiem likās, ka tā viegli uzmest, kurš būs tas, kas uzskaitīs visas akcijas, kā veidosies šis tirgus?.. Tas nebija tik pašsaprotami. Maigi izsakoties. Drīzāk jāsaka, ka valdīja liels aizdomīgums, nedrošība. Kas tas akciju tirgus vispār ir? Cilvēki pret plikiem papīriem iegulda tūkstošus. Taču kādas iespējas tas ir radījis! Akciju tirgus nopelns ir jebkuriem mega liela mēroga projektiem. Var vērtēt, cik tas ir vajadzīgs, cik labi-slikti tas ir. Taču nenoliedzami – tas ir radījis daudz iespēju.
Tagad par blockchain tehnoloģiju – ir vērts šo tehnoloģiju uztver 18. gs. akciju tirgus veidošanas līdzībās. Viss ir nezināms. Liekas, ka apkrāps. Kāds saka, ka tas ir kā vīruss, kāds vēl kaut ko. Tas ir veids, kā decentralizēt ekonomiku. Kā decentralizēt arī ļoti daudz administratīvo funkciju.
Tāpat kā pirms dažiem simtiem gadu, kad nebija skaidri visi nosacījumi, tā arī tagad ar blockchain. Tā ir/ būs iespēja ļoti daudz kam būt citādākam.
Nesen klausījos interviju, kurā tika daudz stāstīts par reklāmas tirgu. Tagad viens no labākajiem digitālajiem reklāmas nesējiem ir Facebook. Tāpēc, ka viņiem ir vispilnākā informācija par lietotājiem. Tieši par Facebook lietotājiem.
Ar jaunās tehnoloģijas palīdzību būs iespējams tik pat precīzu informāciju iegūt par lietotājiem pilnīgi visā internetā uz pilnīgi visām ierīcēm.
Otrs klasiskais piemērs ir zemesgrāmata. Tagad tā ir gandrīz vai kā tāda viena fiziska grāmata. Kuru, starp citu, salīdzinoši viegli noviltot. Uzskaitīt, kontrolēt, organizēt ir vecmodīgi. Tas ir gandrīz kā čekas maisi, tikai ar ierakstiem par nekustamo īpašumu.
Izmantojot ideju, ka zemesgrāmatas ieraksti atrastos nevis vienā vietā, bet izkaisīti pa visu internetu, tad noviltot neko nav iespējams.
Taču visintriģējošākais man šķiet apgalvojums, kas mani pārsteidza visvairāk. Pirms daudziem gadu simtiem valsts un reliģija nebija nošķirti. Ienākot industrializācijai, reliģijas tiešā nozīme valsts pārvaldē ir ļoti, ļoti samazinājusies. Nav izzudusi, bet krietni mazāk ievērojama. Tad tagad, līdz ar blockchain, tiek apgalvots, ka valsts pārvalde un politika tiks nodalīta no ekonomikas. Lūk, tādu lomu paredz šim visam.

2. NOTEIKUMI. First principles.

Tieši uz Ziemassvētkiem. Sev esmu uzlicis grūtus uzdevumus. Gan iepriekšējais par blockchain, gan šis par ‘augstākajiem principiem’, gan arī tālākie atradumi ir izaicinājums. Tik ļoti, ka pat nezina, no kura gala ķerties klāt.
First principles jeb pirmie principi ir ideja no fizikas. Kas paredz, ka problēmas risināšanai pieej no vissīkākās vienības, par kuru tu vari būt drošs, ka tā ir pareiza. Jebkurā zinātnes jautājumā, pat jebkurā problēmas risinājumā ir jāsaskalda visa lielā problēma sīkākās vienībās. Tad jāsapto, kura no tām daļām jau ir zināma un skaidra. Risinājums secīgi jābūvē uz tām lietām, kas jau zināmas.
Kad ieguglēju par šo konceptu, lai pasmeltos vairāk, riktīgi bieži meta laukā piemēru ar Elon Musk. Kā viņš piegājis SpaceX kosmosa kuģu būvniecības problēmai. Ir zināms, cik izmaksāa viens NASA kosmosa kuģis. Elon aizdomājās, ka lai varētu pastāvēt privāta kosmosu kuģa ražotājkompānija, tai būtu krietni jāsamazina ražošanas izmaksas. Elon Musk sāka pētīt, no kādām izejvielām sastāv kosmosa kuģis. Noskaidroja, ka  iegūstot šīs izejvielas par iespējami lētāko cenu, varētu samazināt ražošanas izmaksas par tik un tik %. Turklāt otrs princips – kā varētu panākt, ka kosmosa kuģi, vai vismaz daļu no tā, izmantotu atkārtoti. Tādējādi SpaceX nāca klajā ar paziņojumu, ka varētu uzbūvēt kosmosa kuģi par 80-90% lētāk nekā NASA. Tāds izmaksu samazinājums ir tik iespaidīgs, ka NASA uzticējās čalim, kurš ir veidojis kaut kādu datorsistēmu. Kas zināma kā PayPal.
Atkārtošos, taču jāatzīst, ka varētu būt ļoti lietderīgi turpmāk savai dzīvei (kurā ir pa pilnam problēmu) pieiet no pirmo pricipu viedokļa. Starp citu, tādēļ arī investoros, kuri ir pietiekami veiksmīgi ar saviem portfolio, ir vērts ieklausīties. Daži no viņiem saka – mēs neinvestējam biznesa idejā, vai pat cilvēkā tik ļoti, cik cilvēka spējā pieiet problēmu risināšanai no pirmo principu viedokļa. Tas ir kā priekšnoteikums. Jo ar to ir skaidrs – risinājums atradīsies.

3. EKSPERTI. Licencēšanas kaitīgums.

Kad tu ej pie friziera, tu frizierim vaicā, vai viņam ir friziera sertifikāts? Vai arī, kad aizej ciemos pie kāda, kurš labi gatavo – tu viņam vaicā par pavāra izglītību tehnikumā?
Vēl ir virkne profesiju, kuru apgūšana speciālās skolās ir laba lieta, bet nav apbsolūti nepieciešama. Es pat gribētu teikt, ka lielākoties jebkuru būvprojektu nodošana ekspluatācijā ir notikusi, pie tā strādājot vairumam nekvalificētu būvnieku.
Kādēļ darba inspekcija tiem visiem neliek būt pabeigušiem kā minimums tehnikumus? Droši vien tādēļ, ka visi būvuzraugi un inženieri ir pietiekami kvalificēti, lai tie kontrolētu kvalitāti un drošību.
Es ļoti labi apzinos, ka šis temats, par kuru tagad rakstu, ir drusku pretrunīgs. Tomēr mazliet čelendžošu to vai, latviski sakot, drusku paprovocēšu.
Ideja tāda. Licencēšana un sertificēšana, ar kuru kā rietumu sabiedrība esam drusku apsēsti, ir kaitīga tai pašai kvalitātei, kuras dēļ šie sertifkāti/licences vispār ir radīti.
Kā tas gan pašā podkāstā izskan, gan arī kā ikviens no mums var iedomāties – licencēšana mūs it kā aizsargā no neprašām, šarlatāniem utt., utjp. Taču, kā izrādās, galvenais efekts no šīs licencēšanas idejas nav viss aizsargāšana, bet gan samazināta konkurence un aizkavēt lielāko daļu cilvēku no ienākšanas kādā konkrētā jomā.
Reāli licencēšana ir: samazinājusi patērētāju izvēles iespējas, paaugstinājusi izmaksas, protams, palielinājusi ienākumus licencētajiem praktiķiem, bet arī samazinājusi pārvietošanās brīvību, un mazāk turīgajiem samazinājusi iespējas saņemt pakalpojumus. Un tas viss bez būtiskiem kvalitātes un drošības uzlabojumiem.
Galvenie licencēšanas aizstāvji saprotamā kārtā ir paši licencētie. Jo viņiem nav vajadzīga papildu konkurence.
Te, piemēram, interesanti, kā tas notiek Latvijā. Licences iegūšana bieži vien paredz arī to, ka tev jāapgūst zināšanas, kas ir novecojušas. Un zināmā mērā mākslīgi jāpiekrīt tam, kam nepiekrīti. LSPA var apgūt fizioloģiju un fitnesa trenera licenci. Ja gribi praktizēt kā fitnesa treneris, tev formāli jāpiekrīt visam tam, ko tajā LSPA tev liek priekšā. Kāds mans paziņa saņēma šo sertifikātu. Viņš pauda savu neizpratni, cik vecmodīgas un sen novecojušas zināšanas tur ieguvis. Tomēr, ja vēlies praktizēt, tev jāmācās tas sviests.
Cita persona ārpus Latvijas strādāja Montessori skolā par skolotāju. Bija viena no labākajām. Latvijā bez augstākās pedogoģiskās izglītības viņa var strādāt tikai nelegāli.
Vēl cits gadījums. Kādā no saviem Labas garšas semināriem veltītajam LCHF jeb maz ogļhidrātu ēdienam aizskāru uztura speciālistu tematu. Par to, ka viņi nomelno ikvienu, kurš uzdrošinās viņiem nepiekrist. Semināra beigās pie manis pienāca viena no dalībniecēm un teica: “Interesanti, ko Jūs te stāstījāt! Es Jums pilnībā piekrītu. Es īstenībā pati esmu uztura speciāliste, un šādu viedokli es uztura speciālistu vidū nevaru paust.” 
Ar Neimani un Kseniju priekšgalā, uztura piramīdai būs būt.
Noklausieties šo podkāstu vai vismaz palasiet rakstu, kurā par šo runā nevis kaut kādi šarlatāni, bet gan situāciju izpētījuši ekonomisti-pētnieki.

4. ELEKTROMAGNĒTISKAIS LAUKS. Pret PEMF

Bluetooth. Wifi. 4G. Elektrības vadi.
Šim visam ir fantastiska vieta mūsdienās. Pateicoties šiem tehnoloģiju sasniegumiem mums ir super dzīve.
Pirms dažām dienām tieši šai sakarā biju spiests vēlreiz aizdomāties.
Kad Kristaps Skutelis Facebook iepostoja par jauanajām Apple bezvadu austiņām.
Neko nenojauzdams, ierakstīju komentārā jautājumu – “vai bluetooth magnētiskā lauka starojums ir ok?”
Droši vien tādēļ, ka tas bija tikai jautājums, ne apgalvojums, mani neapēda dzīvu.
Tomēr sajutu tādu cilvēka aroganci, kādu biju sajutis jau arī agrāk, kad mazliet ķīvējāmies ar Kseniju par taukiem.
Tas izpaudās tā, ka kāds tālāk pie komentāriem diezgan ātri noreaģēja tipiski. Piedāvāja uzlikt galvā alumīnija folija cepurīti.
Vislielākās problēmas cilvēkam rodas tad, kad negatīvais efekts jebkurā jomā nav redzams ātri.
Ko zinātne saka? Pagaidām pilnīgi nepšaubāmas skaidrības nav. Ir pētījumi, kuri neko neuzrāda. Ir pētījumi, kuros negatīvus efektus var novērot. Taču šajā situācijā, tāpat kā daudzās līdzīgās, ir pilnīga asimetrija. Ir vai nu neitrāli rezultāti, vai negatīvi. Kas tomēr liecina par negatīvu tendenci. Tikai laiks rādīs. Kaut vai izlasot šo vienu teikumu no Pasaules veselības organizācijas mājas lapas, ir skaidrs, ka joki par alumīnija cepurēm ir arogances piemērs.
The WHO concluded that current evidence does not confirm the existence of any health consequences from exposure to low level electromagnetic fields. However, some gaps in knowledge about biological effects exist and need further research.
Atceramies Paskāla derības (Pascal’s wager), ko esmu pieminējis ne reizi vien.
Labi, bet atpakaļ pie tehnoloģijām. Tas viss, ko augstāk pieminēju – Bluetooth, Wifi, 4G, elektrības vadi – ir EMF. Elektromagnētiskais lauks.  Eloctro magnetic field. Viss uz mūsu pasaules ir enerģija. Viss ir elektromegnētiskie lauki. Zeme ir lādēta ar enerģiju, mēs esam enerģija. Gaisma, skaņa – tas viss ir enerģija ar noteiktu frekvenci. Kā jau pēc šāda apraksta varat manīt, neesmu nedz fiziķis, nedz arī par tādu uzdodos. No zinātniskā korkektuma viedokļa ir, kur piesieties. Taču vēlos padalīties pamatā ar tiem, kuriem šis temats svešāks.
Tātad, ja atzīstam, ka esam elektriski lādēti radījumi, tad ir pilnīgi saprotams, ka mūs ietekmē jebkuri citi objekti, kas izdala elektromagnētisko starojumu. Ar augstu frekvenci ir radioaktīvais starojums, kuru izmanto rentgenā, bet vēl augstāks tas ir jau  kodolieročos izmantojamais. Tas ir vesels spektrs.
Tā saucamā zemā elektromagnētiskā lauka frekvence (starojums) ir teju nepamanāma īstermiņā vai pat vidējā termiņā. Tomēr daudzi ir piekritēji tam, ka viena no galvenajām veselības prblēmām, imunitāte, izjauktā hormonālā sistēma ir šī EMF rezultāts. Tie bieži vien ir anekdotiski gadījumi, tomēr tas sevišķi labi pamanāms, kad izbrauc laukā no pilsētas. Pie dabas. Kalnos, mežā, kur EMF starojums ir zems, parasti cilvēks jūtas ļoti labi. Kas interesanti, tas notiek ārkārtīgi strauji.
Var jau teikt, ka tas tāpēc, ka ārpus pilsētas, prom no darbiem, tu esi prom no stresa. Taču te arī rodas jautājums, kas rada stresu? Vai stresu, to hronisko stresu, rada pats darbs, vai tas, ka esi birojā, kurā ir pilns ar vadiem, datoriem, mobilajiem telefoniem? Iespējams, tavs birojs ir celts kā metāla konstrukcija, un tādā gadījumā šis EMF efekts ir vēl izteiktāks. To sauc par Faradeja būri. Tādēļ nenormāli kaitīgi ir lietot bluetooth automašīnā. Radioaktīvais bluetooth starojums ir krietni kaitīgāks.
Ja esi skeptisks pret visu šo, tad labais ir tajā, ka vari turpināt visas ierīces lietot kā ierasts. Un tas neuzliks nevienam papildu slogu. Tāpat kā man, mēģinot izvairīties no tā visa, arī nevienam nebūs par apgūtinājumu.
Vēlējos vien padalīties ar pārdomām. Jo sevišķi tādēļ, ka esmu burtiski uzsēdies EMF pozitīvajam.
Proti, ja zināms, ka EMF rada negatīvu efektu ar savu elketromagnētiskā lauka starojumu pie noteiktām frekvencēm, šo var inženierēt atpakaļ (no angļu val. – reverse engineering). Tas ir, atrast frekvences spektru, kurš atbilst mūsu organismam. Lai pozitīvi iedarbotos. Izplatītākais virziens varētu būt tā saucamā sazemēšanās jeb grounding/earthing.
Par to šoreiz nē. Es par speciālām ierīcēm, kuras dēvē par PEMF jeb pulsed electromagnetic field.
Par to nākamreiz, kad man rokās jau būs pasūtītais aparāts.

5. NAUDA. Yuval Harrari un Allan Watts. Nauda ir centimetri.

Turpinot ekonomikas tematu.
Klausoties vienu no interesantākajiem podkāstiem ar Sam Harris. Intervija ar Yuval Harrari. Obligātas lasmāvielas grāmatu autoru – “Sapiens” un “Homo Deus”. Taču atradums nāk no Yuval Harrari pieminētā Alan Watts mazā stāstiņa – kas ir nauda.
Mūsu domāšana ir nenormāli kļūdaina. Nē, ne visu. Taču esmu arī tai kategorijā, kas ir domājis līdzīgi. Ka nauda ir labklājība. Ka naudas daudzums nosaka labklājības līmeni. Ka naudai no kaut kurienes ir jānāk. Ka tā nāk no resursiem. Taču tā tas nav.
Mēs to esam izgudrojuši, lai mērītu. To pašu labklājību. Tieši tāpat, kā esam izgudrojuši CENTIMETRUS, lai mērītu garumu.
Tad, Alan Watts stāsta, pienāk ekonomiskā krīze. Kā piemēram 2008. gadā. Pasaule nav kļuvusi nabadzīgāka. Resursu ir tik pat daudz kā līdz šim. Nekas dabā un resursos nav mainījies. Tikai, kad strādnieks no rīta atnāk uz būvlaukumu, viņam saka – piedod, mēs tev nevaram vairs iedot darbu. Strādnieks neizprot: “Kā tā – nav darba?”
Nu nav, viņam saka, mums beigušies centimetri. Mums joprojām ir centimtri ar koku, ar metālu, centimetri ar ķieģeļiem. Mums pat ir centimetri ar jau uzbūvētām sienām, bet mums nav vienkārši centimetru [=] naudas. Lai gan viss ir kā iepriekš, nauda tāpat kā likums ir pārprasts. Tie it kā valda pār dabu. Tai, tāpat kā centimetriem, ir jābūt tikai kā dabas atspoguļojumam. Mums jau bieži ir tā bijis, ka tiek pieņemts kāds likums, lai tas nosaka, kā pasaulei jādarbojas. Bieži vien tad arī rodas frustrācija, ja tas nedarbojas. Jo likumi nenosaka lietu kārtību.
Pārlasot, ko te par naudu un Alan Watts esmu uzrakstījis, apjautu, ka mani viegli pārprast. Ka esmu kaut kāds dvēseliskais cilvēks, kas noliedz naudas vajadzību. Kā kaut kāds hipijs. Mīlestība un daba.
Nē, tā nebūt nav. Mani uzrunāja metafora par naudu un centimetriem. Un ka vērtība ir pirmā, tikai tad nāk tās atspoguļojums. Kuru cilvēks ir nolēmis mērīt dolāros, dirhamos un eiro.
Posted in 5 lietas.