#12 – 5 atradumi no 15.novembra

1. CITĀTS – “Jau sen esmu iemācījies, ka nevajag cīkstēties ar cūku. Tu kļūsti netīrs, bez tam cūkām tas ļoti patīk.” /Džordžs Bernārs Šovs/
“I learned long ago, never to wrestle with a pig. You get dirty, and besides, the pig likes it.” – George Bernard Shaw

Attēls no www.ireporteronline.com

Attēls no www.ireporteronline.com

Esmu vēl dzirdējis arī tādu teicienu – “Nekad nestrīdies ar muļķi. Sākumā viņš novilks tevi lejā līdz savam līmenim, bet pēc tam uzveiks ar pieredzi.”
Šī atziņa ir būtiska teju vai katru dienu, lai neizšķiestu savu laiku pilnīgi liekām un degradējošām sarunām. Ikviens no Jums noteikti būs pamanījis, ka ir tādi cilvēki un tādas sarunas, kuras tikai rada stresu un nekā laba nedod. Tomēr parasti mums kaut kā neapzināti liekas, ka tādās sarunās jāiesaistās, jo ir taču jāpierāda otram, ka tavs viedoklis ir labāks, pareizāks vai pārāks. Taču mēs visi arī zinām, ka tas pilnīgi neko nedod. Mūsdienu tvitera un feisbuka ērā ļoti ātri var nonākt šādos slazdos.
Vēl briesmīgāk par mūsu pašu vēlmi pierādīt otram sava viedokļa pareizību ir tas, ka citi tikai to vien gaida, kad šādi rīkosies. Tos dažkārt sauc par troļļiem. Man liekas, ka šeit, kā jau praktiski visam dzīvē, ir gradācija jeb pilns spektrs. Un ne vienmēr tie ir anonīmi.
Labi, bet ne par troļļiem ir stāsts. Stāsts vairāk ir par to, kā norobežoties no sarunām un cilvēkiem, no kuriem es nepalieku labāks.

 

2. BĒRNU AUDZINĀŠANAS KONCEPTI – komplimenti skolēniem

Katru dienu iznāk saskarties ar bērniem, regulāri domājot par veidiem un principiem, kā organizēt ģimenes ikdienu. Bērnu audzināšana, izglītošana, tas ir viens ļoti būtisks aspekts, kuru atstāt novārtā nedrīkst. Īpaši jau tādēļ, ka manis paša dzīve un ikdiena pēc gadiem 20, kad bērni būs jau izauguši, būs vislielākajā mērā atkarīga no tā, kādi viņi būs izveidojušies. Tātad, tas noteiks ne tikai viņu pašu dzīvi, bet arī manu. Tādēļ bērnu audzināšana patiesībā jāuzlūko kā dziļi egoistisks process.
Viena no idejām, kuru nesen dzirdēju bērnu sodīšanas sakarā bija – kā sodu nosēdināt bērnu pie loga, piemēram, uz 10 minūtēm, un likt viņam stāstīt visu, ko viņš pa logu redz. Manuprāt, triks, kā dabūt bērnu attīstīties, pat tad, ja tas ir kā sods.
Taču vēl vairāk mani fascinēja šajā video atspoguļotā pieeja, kas pēc būtības var tikt uzskatīta kā veids, lai vispār izvairītos no sodīšanas un veicinātu augstu bērna pašapziņu. Ir jau gan arī daudz dzirdēts, ka pārāk saslavēt bērnus nevajadzētu. Man šī pieeja vairāk liekas nevis kā slavēšana, bet kā atbalsta izrādīšana, kā paļaušanās, uzticēšanās un sadarbošanās signāls.

 

3. JAUTĀJUMS (konkrēts) par darba vietām, kas man izraisīja tālāku domu gājienu. Kādas darba vietas pastāv tikai tādēļ, ka cilvēki ir dirsas?
(oriģināli – What jobs exist purely because people are assholes? – /Tim Elliot/ Quora)

People_are_assholesPārāk bieži cilvēki saka, ka iet uz darbu, jo vajag taču kaut ko ēst un maksāt rēķinus. Ir taisnība, ka ir nepieciešamas elementāras Maslova piramīdas pamatnē esošās lietas – jumts virs galvas, ēdiens, vārdu sakot fiziskās vajadzības. Kā rezultātā darba vietas tiek uztvertas kā ALGU MAKSĀTUVES. Iedomājieties uz sekundi, kas darba vietas ir darba devējam, un kas vispār ir alga! Alga ir tikai un vienīgi atspoguļojums tam, ka uzņēmums ir varējis nopelnīt, pie kam nopelnīt, pateicoties konkrētā darbinieka ieguldījumam.
Tas, uz ko es šeit tēmēju – ja ikviens, kurš iet strādāt algotu darbu, to darītu apzinoties, ka viņš pienes vērtību, tad arī rastos cita motivācija, un samērā drīz arī lielāka nauda parādītos “uz galda”.
Valsts iestādēs strādājis nekad neesmu, tādēļ kā cilvēks no malas varu teikt – ja jau privātā uzņēmumā darbinieki pārāk bieži ir atsvešināti no sava ieguldījuma un uzņēmumam panākumiem, tad nebrīnos, kādēļ valsts sektorā ir tik daudz dīkdienības.
Domāt par šādu tematu ierosināja jautājums Quorā.
Starp citu, šie ir tie paši darbi, par kuriem būtu jāpriecājas, ja darbinieki sēž dīkā.

 

4. FRĀZE – “Man nav jākļūst sagatavotam. Man jāpaliek sagatavotam.” / “I don’t need to get prepared. I need to stay prepared.” (No kādas intervijas; kuras tieši, nevaru atcerēties. Man ir aizdomas, ka tas bija Shawn Stevenson)

shawn_stevensonAizvadītā nedēļa bagāta ar atziņām. Vēl kāda frāzīte mani aizķēra. Tā ārkārtīgi dziļi attiecas uz cilvēka motīviem jebko darīt vai paveikt.
Padomā, ja tev kaut kam ir jāgatavojas, tad tīri fiziski un materiāli tas ir skaidrs. Taču, ja šo attiecina uz prāta stāvokli – piemēram, sagatavoties kādai sarunai, kādam darba procesam, tad iznāk, ka tu staigā tādā kā hibernētā stāvoklī, un te pēkšņi tev jāfokusējas kaut kam.
Man, savukārt, gribētos būt nemitīgā gatavošanās PROCESĀ, lai tad, kad pienāk brīdis kaut kam būtiskam, man nevajadzētu pārslēgties. Lai galvenais uzdevums tad būtu – saglabāt sevī tādu pašu prāta/ gara/ emocionālo/ ķermeņa stāvokli. Tādēļ, ka attīstībai un izaugsmei jānotiek ir katru brīdi. Nevis tikai tad, kad gatavojies kaut kam pēkšņam un nopietnam.

 

5. PRIEKŠMETI (kas aizvedīs tālāk…) – Akmens laikmeta āmuri, kaplis utml.
Paleo_darbarikiKopā ar kādu cilvēku esmu uzsācis vienu projektiņu, kas ir kā kulturāli-izglītojošs-veselības-biznesa projekts, kura ietvaros plānots rīkot dažādus arī ar ēšanu saistītus pasākumus. Viens no pasākumiem būs veltīts akmens jeb paleolīta laikmetam.
Liels bija mans prieks, kad Kalnciema kvartāla tirdziņā ieraudzīju šos rīkus (attēlā)! Mums kā reiz bija vajadzīga papildus interese un informācija par akmens laikmetu. Nu, ne tādēļ, ka trūktu vēsturnieku, literatūras par šo tēmu. Teorētiķu jau ir daudz, taču mani interesē praktiķi!! Parunāju ar Andri, kurš šos darba rīkus gatavo, un sapratu, ka šis kungs (bija arī kundze tirdziņā), kas izrādījās ļoti zinoši par paleo laikmetu, varētu iesaistīties pasākumā. Par to, kas un kā, samērā drīz informēšu vairāk! Stay tuned!

Posted in 5 lietas.