#118 – 5 atradumi: kā labāk gulēt, gredzens ir labākā mērierīce un publiski uzstāties [no 26.novembra]

1. RĪKI. zilās gaismas bloķējošās brilles

Zilā gaisma no ekrāniem. Aizsargā savas acis no tās. Sevisķi pirms gulētiešanas.
Tev nav tā, ka kaut kas liekas pašsaprotami, bet citi to pirmo reizi dzird?
Ļoti viegli ir nonākt kaut kādā apritē, kur visi to zina. Varbūt pat bieži vien labāk par tevi. Taču izejot dažus sprīžus ārpus tās zonas, saproti, ka tas nabūt nav tik pašsaprotams.
Tā nu es ar par zilo gaismu esmu jau samērā daudz lasījis, klausījies un zinu. Zinu, cik svarīgi ir ņemt vērā LED lampu, telefonu un datoru ekrānu apgaismojuma spektru. Kas traucē izdalīties miega hormoniem, kad jau kļuvis laukā tumšs.
Esmu rakstījis par šo tematu. Taču vēlreiz atgādināšu.
Pat vēl vairāk, vēlos par šo ieminēties tādēļ, ka tas nav joks. Rodas sajūta, ka allaž cilvēki par šo kaut ko dzirdējuši, iekšēji varbūt pat zina, bet kaut kā nenovērtē kā sliktu lietu.
Tātad. Zilās gaismas spektrs ir līdzīgs kā saules gaismai dienas laikā. Mūsu organisms simtiem tūkstošu gadu laikā ir pielāgojies. Kad aust saule, tiek pārtraukta miega hormona melatonīna ražošana. Kad saule riet, pienāk tumsa, melatonīns atkal izdalās un cilvēks kļūst miegains. Līdz beidzot aizmieg.
Tā noticis gadu tūkstošiem. Taču tad cilvēks ieviesa TV un telefonu ekrānus. Un LED spuldzītes un dažādus citus mākslīgus gaismas avotus. Kuru gaismas spektrs daļēji imitē dienas gaismu no saules. Ja to iespīdini acīs, tad piepeši tavs organisms domā, ka ir diena. Ka tomēr nevajag melatonīnu. Organisms nezina, ka vajag gan, ka tu tikai fiksi pirms aizmigšanas gribēji paskatīties epastu.
Tā kā melatonīna ražošana nav pilnībā pārtraukta (tikai samazināta/ palēnināta), tad cilvēks aizmigt var. Tomēr miega kvalitāte būtiski krītas. Cilvēks var pat to īsti napamanīt. Ja hroniski tavs miegs ir sliktāks teiksim par 5%, tad īstermiņā to neviens nezina. Šie cipari akumulējas un tas sāk izpausties vēlāk jau kā cita veida problēmas.
Miegs ir svarīgākā cilvēka aktivitāte. Punkts. Ne uzturs, ne fiziskas aktivitātes, pat ne ūdens nav tik būtiski. Miegs. Taču izturamies mēs pret to samērā vienaldzīgi.
Kā es par to varu būt tik drošs? Pat bez pētījumiem! Lai gan tādu netrūkst.
Padomā! Kurai aktivitātei daba un bioloģija ir atvēlējusi vēl tikpat ilgu laiku? Kuru aktivitāti vēl cilvēks var izlaist un nedarīt?
Un visbeidzot, iedomājies, ka esi džungļos viens pats. Tev draud pilnīgi viss. Sākot no mazām skudriņām, beidzot ar lieliem plēsējiem. Kas nozīmētu, ka nomodā būt ir dzīvībai svarīgākais. Un tomēr, daba saka, ka tu to nedrīksti. Par spīti briesmām tev tik un tā savas dažas stundas ir jāguļ. Kāpēc tā? Tādēļ, ka tā ir dzīvībai pat vēl svarīgāka funkcija.
Bet tik un tā mēs to ignorējam.
Tagad atradums – zilās gaismas bloķējošās brilles. PIXEL.
Stilīgas.
Reāli labi izskatās.
Cena – izcila.
Ņemot vērā, ka cilvēks nav gatavs savus samērā stulbos ieradumus mainīt, tad šādas brilles ir sava veida triks.
Pagaidām brilles ir tikai zilās gaismas aizsardzībai. Koriģējošās lēcas šobrīd vēl nav. It kā viņi pie tā strādājot.
Redzēs. Man pašam ir -1,5 un -1,75 redze. Tādēļ mani interesē tās, pie kurām viņi strādā.

2. RĪKI. Gredzens oura.

Nēsājamās mērierīces ir viens ļoti karsts temats. Pulksteņi, aproces un noteikti arī gredzeni jeb juvelieristrādījumi.
Ja tā padomā, kādi tad ir priekšmeti, kurus cilvēki visvairāk nēsā, nekad nenoņemot. Tieši juvelieristrādājumi arī ir.
Pulkstenis tiek novilkts nost. Gredzens bieži vien paliek pirkstā.
Tādēļ uzbūvēt gredzenu kā viedu ierīci, kas spēj izmērīt daudzas svarīgas dzīves un aktivitāšu jomas ir tikai loģiski. Diemēļ tirgū pieejamās ierīces nav bijušas diezin ko apmierinošas. Sevišķi jau arī tādēļ, ka daudzas bijušas/ ir veltītas citu viedierīču kontrolēšanai. Piemēram, darbināt planšetē esošās aplikācijas, regulēt skaļumu ipodam vai nofotografēt sevi. Un citādas niecīgas lietas. Pēc būtības kā tālvadības pults iebūvēta gredzenā. Man tas neliekas interesanti.
Taču kas ir interesanti ir – sekot līdzi savai HRV jeb sirds ritma variabilitāte vai miegam.
Latviešu valodā par HRV maz tiek runāts, tādēļ arī maz cilvēku par to zina. Tas nav tas pats, kas pulss. Ar ko bieži tiek jaukts. Sirds ritma variabilitāte vienā teikumā aprakstīta ir  – laika dažādība un vairācija starp diviem sirds pukstiem.
HRV ir viens no labākajiem veidiem, kā cilvēks var sev mērīt veselības stāvokli. Cik ļoti viņš ir pārguris, fiziski sliktā/labā kondīcijā, cik labi nervu sistēma funkcionē kontekstā ar hronisko stresu utt utjp.
Otrs, kam svarīgi ir pievērst uzmanību ir miegam. Kā jau pirmajā atradumā minēju, tad svarīgākais cilvēka veselības nodrošināšanai ir labs miegs.

Vienmēr protams ir diksutabli, vai un cik lielā mērā miegs un viss pārējais ir jāmēra. Tomēr bieži vien priekšstati un domas par savu veselības un citiem stāvokļiem butiski atšķiras no reālās. Tādēļ, ka cilvēks ne vienmēr var paļauties uz savām sajūtām vien. Kaut kādi objektivitātes kritēriji būtu jāpiešķir.
Zinot to, ka vairāk nekā puse cilvēku domā, ka viņi ir labāki autobraucēji nekā vidējais, tad kādēļ uz savu veselības stāvokļa novērtējumu nebūtu līdzīgi. To pat rāda daudzi pētījumi, ka cilvēks sevi maldina.
Labi, tad atpakaļ pie gredzena.
Līdz šim gredzens bija viens no precīzākajiem, kāds pieejams. Par to atzinīgi runāja gan eksperti, gan lietotāji. Tikai tas bija samērā liels un nepraocīgs, lai ikdienā nēsātu. Sevišķi sportistiem.
Tomēr jaunais modelis ir iznācis izcils – glīts, mazs un galvenais – ierpiekšpārdošanā ļoti pieejams cenas ziņā.
Esmu to iegādājies. Ar piegādi līdz Latvijai (kas notiks aprīlī) tas šobrīd ar atlaides kodu maksā 214$.
Ja tevi interesē šis gredzens par šādu summu, raksti man, iedošu atlaides kodu.
Un tā lai tu zini, neko no šāda darījuma es nenopelnu.

3. PODKĀSTS. Videokāsts vai vlogs. Ar LIVE VIDEO.

Esmu aktīvs biohacking.lv kontekstā. Jūs jau zināt to.
Ar to cieši saistu visas aktivitātes, lai nodzīvotu līdz 120 gadiem. Tas ir kā tāds ārējs disciplinārs rāmis, lai nebūtu jātaustās.
Viena no svarīgajām lietām visā biohacking.lv kustībā ir komūnas veidošana. Sociālās dinamikas radīšana.
Kopumā cilvēki ir samērā pasīvi. Sagaidīt no tiem, ka viņi būs tik pat entuziastiski par visu kā es, ir greizi. Tādēļ lielākoties jabūt pašam tādam, kas veido kaut kādu kustību. ļaut pārējiem ērti un pasīvāk baudīt saturu. Facebook grupas ideja ir samērā piemērota tam.
Labi, ka ir tāds live video. Tas man nesāpīgi un erti ļauj vienlaicīgi īsteot vismaz 3 lietas. Live video arī ir tas atradums. Vai pareizāk sakot, šobrīd kontekstam velku to ārā no savas pūra lādes.
Tātad. Pirmkārt, man drusku pietrūkst ikdienas tāda kā parādīšanās cilvēku priekšā. Nav obligāti kā video. Tādēļ pims kāda laika taisīju savas podkāsta intervijas. Tās bija sliktā audio kvalitātē. Arī koncepts man ne līdz galam patika. Taču pats fanoju par podkāstiem un šķita, ka es arī gribētu. Un nepamēģināt būtu bijis pārkāpums pret sevi pašu. Eksperiments.
Tagad izmantojot live video esmu sācis jaunu eksperimentu.
Biohacking.lv grupā (slēgta) teju katru rītu uz dažām minūtēm izveidojis esmu savu video podkāstu. Saucās “Biohacker’s daily practice”. Tajā pāreju pāri ikdienas lietām, dažām aktualitātēm un vēlams kaut ko noderīgu.
Tas man dod iespēju:
1.apmierināt savu vēlmi būt publikas priekšā.
2.trenēties publiski uzstāties, formulēt domas, viedokli
3.uzturēt komunikāciju ar savu auditoriju.
Pat, ja tevi neinteresē šāda biohacking.lv kustība, tad tik un tā iesaku padomāt, ko pats/ pati vari izveidot, lai uzturētu attiecības ar citiem. Šāda video translācija varētu būt kaut vai tikai vienam cilvēkam.
Piemēram, ja visu laiku atliec piezvanīšanu savai mammai, tad šis ir izcils veids, kā sev piemērotā veidā dokumentētu pašam savas gaitas.

4. UZSTĀŠANĀS.

Šī bija piepildīta nedēļa. Tieši tāda, kāda mani interesētu. Publiski uzstāties. Tieši tā ir labi.
Protams, bija uztraukums. Pat zināms stresiņš.
Mani uzaicināja piedalīties kā vienam no lektoriem Digital Freedom Festival. Paldies Dagnijai Lejiņai un Jurim Šleieram par to!
28.novembrī paredzēts ap 11:00 kāpt uz galvenās skatuves.
Iepriekšējā dienā veicu vēl pēdējās sagatavošanās. Izmēģināju, ko un kā teikšu. Viss bija labi.
Pienāca vakars, paēdu vakariņas. Pēc maltītes bija vēl paredzēts aiziet uz krogu, kurā festivāla dalībniekiem bija pirmās pasākuma dienas after-party.
Uz turieni iedams, jau sajutos kaut kā pārēdies. Ne pārāk. Taču bija jāiet, jo bija jāsatiek viens no lektoriem, kurš man uz skatuves bija jāintervē.
Kāda runa. Protams, ka jāiet.
Diemžēl tas mans lektors stipri kavējās. Pulkstens jau tuvojas pusnaktij. Apkārt cilvēki jautri, gavilē. Sevišķi tie, kuriem jau uzstāšanās aiz muguras. Taču ne man. Man galvenā uzstāšanās vēl tikai priekšā. UZ GALVENĀS SKATUVES!!!
Es tam piegāju ļoti nopietni. Ne jau katru reizi tik milzīgā ar vairāk nekā 1200 apmeklētājiem un vēl lattelecom TV translētā pasākumā tev ļauj runāt uz lielās skatuves.
Es ar to tik vien spēju domāt, kā ātrāk tikt mājās izgulēties. Lai būtu kā gurķītis.
Beidzot nokļuvis mājās, devos pie miera. Tā man tobrīd likās. “Pie miera”.
Es nezinu, kas man radīja to ‘mieru’. Vai drusku ieskābušais rosols, vai cits kāds ēdiens. Vai varbūt arī tomēr nedaudz uztraukums kā skolniekam pirms lielā eksāmena. Taču nakts bija īsts murgs.
Vēdērs griezās no vienas uz otru pusi. Man likās, ka es dzirdēju pat kā sienas un grīda runāt sāk… No man tonakt atvēlētajām piecām ar pusi stundām es dabūju pagulēt tikai 3. Taču ne jau vienkārši pagulēt. Ar lēnu vēdera stiepšanu.
Jau ap 5:30 cik vien var ātri izrausos no gultas. No tā nakts murga. Diemžēl ar sliktu dūšu.
Viss rīta cēliens, lai cik es ļoti necenstos ieiet savā ikrīta ritmā, ne pa kam nedevās. Sliktā dūša materializējās. Jūs jau saprotiet, ko es ar to domāju. Par laimi tas arī bija pēdējais nepatīkamais mirklis.
Pienāca laiks kāpt uz skatuves. Sajutu sevī spēku un enerģiju. Sajutu fokusu un skaidrību. Norunāju. Uzstājos. Patīkama pēcgarša. Jo izstāstīju stāstu. Stāstos cilvēki klausās.
Te mana DFF runa! (diemžēl jābūt reģistrētiem Lattelecom lietotājiem, lai noskatītos)
Šķiet, ka organizatori var būt apmierināti. Lai nākamgad jau veidotu atsevišķu biohacking rubriku visa pasākuma mērogā.
Tomēr ar to viss vēl nebeidzās. Jau nākamajā dienā notika LMT Smart Future pasākums. Te mana runa.
Kurā man bija grūtāka no misijām. 5 minūšu uzstāšanās ar tematu – “kā mūsdienu cilvēks var nodzīvot līdz 120 gadiem”. Dodiet runāt pusstundu, stundu – mierīgi. 5 Minūtes ir grūtākās. Par laimi Digital Freedom Festival man iedeva īsto pamatu zem kājām. Kas noveda pie lieliskas stāsta izstāstīšanas uz VEF kultūras pils skatuves.
Atziņa no abiem pasākumiem un abām uzstāšanām: jebkuras publiskās runas ir efektīvākas, ja stāsta stāstus.

5. IZKLAIDE. Spēlē klavieres.

Yann Tiersen ir autors skaņu celiņam filmā “Amēlija”.
Ļoti pozitīva un skaista filma.
Viena no labākajām.
To droši vien atzīs teju katrs.
Kas padara šo filmu par tik labu, neapšaubāmi ir mūzika. Bez tik spilgti piemērotas, tā būtu daudz mazāk baudāma. Ne velti arī mūzika skan daudzās kafejnīcās un citās publiskās vietās labas noskaņas radīšanai.
Kad Rīgā iet pāri operas mazajam tiltiņam, tur viens čalis samērā bieži stāv ar akordeonu un spēlē Amēlijas mūziku. Tas piešķir Rīgai tādu romatiski francūzisku noskaņu. Vai ne?
Yann Tiersen mūzika ir ļoti apburoša. Lai kur tā arī neskanētu. Tajā vienmēr ieklausos. Sajūtas sāk mutuļoties pašas no sevis.
Tieši tā arī notika, kad feisbukā uzgāju Amēlijas mūzikai vienā no video. Sāku skatīties dēļ skaņdarba. Taču video mani ievilka vēl vairāk.
Tas bija kaut kas sireāls. Puisis un meitene ar kājām divbalsīgi spēlē klavieres. Klavieres, kādas bieži vien izliktas bērnu rotaļlietu veikalos. Tikai šis pāris to dara kā ielu mākslinieki, izspēlējot Amēlijas gabalu ar kājām. Tādā kā dejā. Ļoti izjusti, harmoniski abi liekot pēdas uz taustiņiem, ritmā spēlēja melodiju.
Noskatījos 3 reizes.
Dēļ mūzikas, dēļ dejas, dēļ sajūtām.
Posted in 5 lietas.