#117 – 5 atradumi: dziednieciskā mūzika, steidzīgums un treideri [no 19. novembra]

1. NOTEIKUMI. Darbošanās noteikumi. Lēmumu pieņemšanai. No treideriem.

Ir tāds leģendārs treideris Ed Seykota. Treideris – tas ir tāds, kurš tirgojas akciju, opciju un preču tirgos (commodity markets).
Es pats to nedaru, taču vēlos sekot līdzi tam, kas tajā pasaulē valda. To ir viegli izdarīt, klausoties podkāstus. Par šo tēmu man ir viens iecienīts – Michael Covel podcast.
Tajā uzzināju, ka ir viens leģendārs treideris. Noklausījos interviju ar šo leģendu.
Tas ir pārsteidzoši. Kādēļ tik ārkārtīgi vērtīgi klausīties superzvaigznes no šīs pasaules? Tādēļ, ka viņi nav vienkārši Wallstreet guru. Tādi, ko redzam filmās. Tie pat drusku smīn, un zināmā mērā pat saredz lielas problēmas ar modeli, kāds šobrīd tiek īstenots klasiskajās biržās.
Šie treideri ir psihologi. Viņi dziļi izprot cilvēka uzvedības psiholoģiju un regulāri to studē. Uzvedības ekonomika (behavioral economics) ir viņu pusē. Ed Seykota un līdzīgie saprot, ka vienīgais veids, kā darboties, ir zināt savas vājās vietas. Ar vārdu ‘savas’ domāts ne tikai konkrētā treidera vājās vietas, bet vispār izpratne par to, kas traucē ikvienam sasniegt to, ko viņš vēlas.
Klausīties un lasīt šo treideru atziņas ir kā ieiet uzvedības psiholoģijas teorijas pielietojumā.
Svarīgākais šiem panākumiem bagātajiem treideriem ir PRINCIPI. Noteikumi, sistemātiskums un to ievērošana. Šeit nav būtiski aprakstīt pašus noteikumus. Tas ir atsevišķs temats. Un droši vien ne man tas jācilā. Uzsvars te ir uz noteikumiem kā tādiem. Izvirzīt sev ārējos rāmjus un tos ievērot.
Ja tu nezini savas vājās vietas, tad nav iespējams sevi uzlabot. Treideri zina gan pēc novērojumiem par sevi, gan pēc novērojumiem tirgos, kas tiem traucē.
Neziņa, bailes, nepārliecinātība piemīt ikvienam. Kā pret to nodrošināties? Ar noteikumiem un disciplīnu.
Kādēļ notiek tā, ka vidējs treideris bez noteikumiem pērk, kad ir dārgi, un pārdod, kad ir lēti (buy high, sell low)?
Kā tas ir praksē? Lūk, piemērs. Ne velti atceramies tautas stāstus pirms 2008. gada krīzes. Kad spekulāciju ar nekustamajiem īpašumiem sāka pat santehniķis un sētnieks. Tad, kad mesidžs par šādām iespējām nonāk līdz pat vismazāk ieinteresētajiem cilvēkiem un viņi to sāk darīt, tad jāsāk baidīties. Tādos apstākļos iespēja kaut ko pirkt ir tikai pa dārgo.
Tāds treideris ir tikai un vienīgi reaģēt spējīgs.
Diemžēl šis nav tikai stāsts par santehniķi. Tas ir stāsts par cilvēka dabu.
Lai tiktu vaļā no šādas situācijas (jo kārdinājumi bija, ir un būs vienmēr), ir jāizveido darbošanās noteikumi.
Pie kam – arī tad, ja neesi treideris.
Šāda veida tematus esmu jau aprakstījis. Taču tā kā tuvojas laiks, kad visi pa galvu, pa kaklu metas tērēt savu naudu Ziemassvētku dāvanām, tad pamēģini paeksperimentēt ar noteikumiem. Pirms ver vaļā maku, izvirzi kaut vai 1 principu, pēc kāda vadīsies. Piemēram, ne viena dāvana nedrīkst būt dārgāka par X eiro. Vai arī – jebkurai dāvanai jābūt lietojamai vismaz vienu gadu. Pats izdomā!
Taču vadīties no izvirzītiem ierobežojumiem īstenībā būs atbrīvojoši. Jo nebūs jābaidās, ka esi pāršāvis pār strīpu.
Padomā, vai santehniķim, kurš nopircis 3 dzīvokļus t.s. jaunajos projektos un jaunu BMW X5, vēl ir kaut viens dzīvoklis un tā pati mašīna? Vai viņš ir vadījies pēc izvirzītajiem principiem? Vai viņš ir laimīgs par savu ieberzienu, kas ļoti iespējams ir ietekmējis visu atlikušo dzīvi?
Vienkārši sākam ar Ziemassvētku izpārdošanām!

2. TĀDAS LIETAS. Lietas ir tādas, kādas tās ir. Jāpieņem.

Turpinājums no treideru temata. Tas pats Ed Seykota.
Īstenībā šis ir tas īstais atradums. Taču, kad sāku rakstīt par notiekumiem un principiem, sapratu, ka šajā naudas tērēšanas laikā labi iederētos noteikumu uzstādīšanas koncepts. Kā tāds atgādinājums. Galvenokārt sev.
Ed Seykota ir smalku un izcilu principu vācelīte. Ne velti viņš ir viens no izcilākajiem.
Manu uzmanību piesaistīja kāda pieeja jeb attieksme pret lietām.
Nevaru līdz galam saprast, vai tam piekrītu un vai tāda pieeja ir akceptējama. Drusku duālas sajūtas.
Tomēr vēlos to izcelt tādēļ, ka tas kā mēdz teikt – lika aizdomāties. Arī kontekstā ar manis paša aktivitātēm.
Šī Ed Seykota attieksme ir tāda – darbojies spēles laukumā un necenties visu laiku pārveidot lielos vispārējos spēles noteikumus. Mēģini spēlēt pēc tiem noteikumiem, kādi ir izveidoti. Ļoti daudzi sitas kā pliki pa nātrēm un pret sienu, tērējot enerģiju uz lietu mainīšanu, kas nemaz nav maināmas. Kā pats Ed saka – ka pēc vasaras nāk rudens un tam seko ziema – ir dabīgais lietu stāvoklis. Necenties to izmainīt. Nesanāks. Un tomēr pārlieku daudz spējīgu un varošu cilvēku to tik vien dara.
Man ļoti patīk izmantot piemēru ar aukstumu. Esmu pamanījis, ka daudzu acīs tiem, kas ziemā peldās, nesalst. Es pats tā kādreiz domāju. Skatoties uz roņiem, man šķita, ka norūdīšanās nozīmē izveidot sevī spēju nesalt. Cik greizi! Protams, ka salst visiem (es par Wim Hof nezinu, jāprasa Mārim Žundam).
Jo fizioloģiju neizmaina. Izmaina savu attieksmi pret aukstumu. Nevis nesalst, bet kļūst ok arī tad, ja salst.
Šāda analoģija ar pieņemt lietas, kādas tās ir. Arī ekonomikā, arī politikā. Var jau cepties, ka ir Nils Ušakovs vai sūdīgi izremontēta Barona iela. Ar to arī nesaku, ka nevajag iebilst. Taču pacensties netērēt enrģiju, nemitīgi pie sevis bubinot.

3. STEIDZĪGUMS. Daniel Kahneman. Good thing about urgent things is that if you wait enough it is not urgent anymore

Nevaru.
Man nav laika.
Vienā skriešanā.
Jāpaspēj uz turieni.
Un vēl uz turieni.
Nevar izkāpt ārā no tā vāveres riteņa.
Tā visu laiku.
Arī man tā ir.
Brīžiem.
Ne vienmēr.
Vispār droši vien daļēji savu panākumu iztrūkumu varētu skaidrot ar to, ka bieži es ne pārāk ieguldu savu laiku ‘skriešanā’ jeb t.s. darba dunā. Apzināt veidoju savu ikdienu tā, lai es varētu atļauties nedarīt visu, atlikt uz nākamo nedēļu. Vai aiznākamo.
Daudzas lietas, kuras daru, nemaz nav ar īstermiņa panākumiem mērāmas. Nemaz nerunājot par iensīgumu. Ģimenes kase tā dēļ arī cieš. Taču man patīk atcerēties teicienu – ja tev nav desmit minūšu, tad tev nav dzīves. Esi taču tādu dzirdējis?
Tad nu lūk, Daniel Kahneman, leģendārs uzvedības psiholoģijas un ekonomikas eksperts, Nobela prēmijas laureāts šai sakarā ir autors vēl labākai šī teiciena versijai.
“Steidzamās lietas labā lieta ir tāda, ka pietiekami ilgi gaidot, tā vairs nav steidzama lieta.”
Absolūti ģeniāli!

4. LAIKS. Mūsdienu laiks ir izņēmums – Outlier 

Cilvēks ir iedomīgs.
Un kļūdās visu laiku.
Daudzi to zina un attiecina uz sevi, cik nu vien tas ir iespējams. Citi to ignorē un dzīvo tā, it kā būtu nemirstīgi.
Par ko tad šoreiz? Ja skatās uz pasaules vēsturi, tad redzams, ka visu laiku kaut kas notiek.
Pasaules kontekstā ir nemitīgi konflikti, visu laiku kaut kas nav kārtībā.
Ja palūkojas uz pagātnes cilvēka dzīves apstākļiem, tad šobrīd esam superpriviliģēti.
Esi taču dzirdējis par to, ka ne pārāk turīgs cilvēks rietumos šodien dzīvo vairākas reizes labāk nekā karaļi vēl pirms 100 gadiem. Nemaz nerunājot par 500 vai 1000 gadiem.
Tas pats attiecas arī uz vardarbību. Drošība šobrīd ir lielāka nekā jebkad ir bijusi. Par spīti daudzu emocijām un subjektīvajai uztverei, nekad nav bijis tik droši dzīvot, pārvietoties un vienkārši eksistēt. Par mieru-karu tas pats.
Bet ir viens ‘bet’. Tāds laiks ir relatīvi neilgs. Tā nu ir sagadījies, ka lielāko daļu mūsu laika (es runāju par manu vecumu – 39 un jaunākiem) esam dzīvojuši absolūtā miera laikā, ļoti pārticīgi un grezni.
Taču tā kā tas ir vienīgais, ko mēs zinām, mēs izdarām secinājumus par pasaules lietu kārtību absolūtā izpratnē.
Tomēr mūsdienas, teiksim pēdējie 20 gadi, ir absolūts izņēmums.
Šāds stāvoklis varbūt pat ir nejaušība. Tādēļ mums jābūt gan pateicīgiem, gan arī piesardzīgiem. Katrā gadījumā nedrīkst to pieņemt kā pašsaprotamu.
Pēc analoģijas to pašu varētu teikt par biznesu.
Pamēģini uzbūvēt biznesa plānu, kurš tiktu balstīts tikai uz 21., 22. un 23. decembri. Un rādīt bankai vai jebkuram investoram šādu biznesa plānu. Cik reālistiski ir saņemt atbalstu?
Necik!! Neviens nekad nepiekristu tādam uzstādījumam.
Es nesaku, ka agrāk vai vēlāk pienāks kara laiki. Tomēr pieņemt to par pašu par sevi saprotamu ir aplami.
Kā jau gudrie ir teikuši – lai uzvarētu ļaunais, labajam vajag tikai neko nedarīt.

5. SKAŅA. Terapija.

Rīgā esot gongu meditācijas sesijas. Kāda paziņa nesen uz tādu bija jau atkārtoti.
Kad vaicāju, kas tur notiek, viņa atbildēja, ka tā ir gulēšana pie gongu skaņām.
Es ļoti ieinteresējos, kas tur par ideju.
Esot kaut kādas noteiktas frekvences skaņas, kas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka ķermeni, prātu un garu.
Man tas viss likās interesanti, jo nupat noklausījos Ben Greenfield podkāstu par skaņu dziednieciskajām spējām. Un ne tikai.
Vispār par skaņas ietekmi uz visu dzīvo. Nav nejaušība, ka pie noteiktām skaņām cilvēks (un pat augi) jūtas ne pārāk labi. Pie daudzām, sauvkārt, pat ļoti labi.
Šis ir mega temats, kas man ļoti ieinteresēja. Skaņa, iespējams, ir vismazāk novērtētais temats, kas var atstāt lielu iespaidu gan pozitīvā, gan negatīvā ziņā.
Esmu jau par Binaural beats runājis. Tas man strādā labāk nekā jebkas cits, lai fokusētos un koncentrētos.
Par šo vēl noteikti ziņošu! Īpaši mūsu biohacking.lv komūnai. (te, starp citu, vari tai pierakstīties!)



Posted in 5 lietas and tagged , , , .