#113 – 5 atradumi: Kembrija eksplozija, mākslīgais intelekts un fucking normāla diena [no 22.oktobra]

1. SALĪDZINĀJUMS. Kas ir visvairāk nenovērtētās lietas?

Stāsts ir atbilde uz jautājumu – kas ir nenovērtētas lietas?
Tagad stāsts.

 

Pēteris no rīta pamostas. Ap kādiem 7:00. Paēd brokastis, padzer kafiju, iztīra zobus.
Saģērbjas, iziet no mājas, iekāpj mašīnā un aizbrauc uz darbu.
Darbā pastrādā, paēd pusdienas un vēl drusku pastrādā.

 

Ap sešiem Pēteris pabeidz darbu. Iekāpj mašīnā un dodas mājās. Satiek ģimeni, parunājas, paēd vakariņas. Kaut ko vēl pačubinās un iet pie miera. Tas ir – gulēt. Bet pirms tam vēl izlasa kādas 3-4 lappuses grāmatā. Aizmieg.
Vai kaut kas ne tā šajā dienas aprakstā? Nē, viss it kā ok.

 

Tagad šādi.
Pēteris nepamostas 7:00, jo vairākas reizes nospiežot ‘snooze’ pogu, viņš aizguļas. Tagad pamosats, krietni kavējot darbu.
Fiksi uzrauj savas drēbes. Krekls negludināts. Par kafiju Pēteris pat nepaspēj padomāt, kur nu vēl par brokastīm.

 

Kad Pēteris pienāk pie mašīnas, visam  piedevām viņš redz, ka riepa  izlaidusi gaisu. Labi vēl, ka autoserviss ir ļoti tuvu mājām. Pēteris izsauc autoevakuatoru, lai auto tiktu ievests servisā.
Kā rezultātā darbā viņš ierodas 2 stundas vēlāk.
Kad Pēteris jau iejuties darba dunā ar visu nokavēšanos, priekšnieks Pēterim lūdz līdz dienas beigām sagatavot vienu atskaiti.
Pēteris jau zina, ka tas prasīs palikt darbā vismaz stundu pēc 18:00.
Taču autoserviss, kurā Pēteris atstājis savu mašīnu, strādā tikai līdz 19:00. Tādēļ Pēteris norūpējies stresainā balsī zvana uz servisu, lai tie noteikti sagaida viņu.

 

Pēteris nedaudz sasteigti pabeidz atskaiti, cauri visiem sastrēgumiem nesās uz servisu, lai pagūtu paņemt mašīnu. Ak, tavu neražu, Pēteris secina, ka taksī no kabatas viņam ir izkritis naudasmaks.
Kad ticis galā ar servisu, auto un pazudušo naudasmaku, Pēteris atgriežas mājās, secina, ka prombūtnes laikā vannasistabā ir plīsusi caurule un appludinājusi teju visus zem Pētera dzīvojošos kaimiņus.

 

Un tagad pajautājam sev – kas ir visvairāk nenovērtētās lietas?

 

Un tā ir  – faking NORMĀLA diena!!!

 

2. MĀKSLĪGAIS INTELEKTS. AI vs IA.

Artificial Intelligence un Intelligence Amplification.
Nekad nebiju dzirdējis šo otro apzīmējumu. Lai gan tas šķiet daudz loģiskāks. Proti, daudz tiek runāts par mākslīgo intelektu.

 

Tieši šai sakarā arī rodas lielie pārpratumi.  Proti, lomu spēlē tas, kā lietas apzīmē vai nosauc.
Mākslīgais intelekts ir apzīmējums, ko lieto šobrīd.
Nezinātājiem, kā arī visiem, kas nobažījušies, ka datori pārņems pasauli, atņems darbu cilvēkiem, šis apzīmējums tikai pastiprina bažas.

 

Tā vien liekas, ka mākslīgais intelekts ir saprāts, kas spēs identificēt un nospraust sev mērķus. Tad pēc tam līdz tiem mērķiem nokļūt, varbūt pat ignorējot cilvēka mērķus. Kas varētu nozīmēt, ka datori rīkotos pretēji cilvēka interesēm. Klasiskais piemērs varbūt ir smieklīgs, taču tāds figurē plaši.

 

Stāsts tāds. Ja mākslīgais intelekts nolemtu (nav svarīgi, vai cilvēka programmēšanas kļūdas rezultātā vai dators pats līdz tam nonāktu), ka viņa mērķis ir maksimizēt papīra saspraudīšu daudzumu pasāulē, tad jebkura mākslīgā intelekta darbība būtu vērsta uz to, lai pasaulē būtu pēc iespējas vairāk papīra saspraudīšu. Pilnīgi ignorējot, ko vajag cilvēkam.

 

Šī papīra saspraužu stāsta morāle ir tāda, ka mākslīgais intelekts ir nenormāli gudrs un čakls cilvēka uzdevumu pildītājs. Taču no otras puses nenormāli stulbs, jo viņam nav veselā saprāta novērtēt, vai cilvēks ar konkrēto uzdevumu bija domājis A vai B versiju.

 

Rezultātā, ja uzņēmuma vadītājs savā neapdomībā nebūtu devis uzdevumu datoram maksimizēt papīra saspraudīšu skaitu, tad uzņēmuma bankas konts nebūtu pilnībā iztukšots. Iztukšots, starp citu, iegādājoties maksimālo papīra saspraudīšu skaitu.

 

Tātad – mākslīgais intelekts ir maldinošs koncepts. Jo tas varbūt ir mākslīgs, un varbūt pat kaut kādā ziņā intelekts. Jo spētu veikt uzdevumus, kādus cilvēks nekad nevarēs. Tomēr maldinošs.
Esmu izbrīnīts, kādēļ savulaik apspriestais apzīmējums (pirmo reizi dzirdu, ka ir bijusi diskusija par šo) Intelligence Amplification jeb papildināts intelekts nav guvis virsroku. Tādēļ, ka šie datoru intelekti šobrīd ir tikai kā pagarinājums cilvēka prātam un spējām. Līdzīgi kā savulaik auto izgudrošana, vienā dampī ieliekot daudzus zirgspēkus, vai arī elektrības tīkla ieviešana.

 

Šobrīd šādi funkcionē arī AI. Pagaidām izskatās, ka kādu laiku tā tas arī vēl darbosies.

 

Ceru, ka man izdevās ilustrēt AI un IA atšķirību. Gan arī to, kāpēc svarīgāk būtu lietot apzīmējumu Intelligence Amplification jeb papildināts intelekts.

 

 

3. SMIEKLĪGI. Jocīgākais pendeles gols

It kā jau nav komentāru. Tomēr, šķiet, no šī atvasināma mācība. Nekas nav beidzies, iekams viss nav beidzies…

 

4. LINEĀRI. Lineāra uztvere. Kobru audzēšana. Cambrian Leaps

Šis noteikti nonāks manā meistarklasē par 1-minūtes-trikiem.
Lineāra notikumu vēstures uztvere pret zigzag veidīgu.
Esam pieraduši skatīt lietas lineāri. It kā viss notiktu pa taisnu līniju. Gan savu dzīves gājumu tā redzam pagātnē. Gan arī, kas ir daudz nozīmīgāk, tādu prognozējam savu nāktoni uz priekšu.

 

Esam diezgan iedomīgi šai ziņā. Mums liekas, ka visām darbībām, visiem pieņemtajiem lēmumiem ir tiešas sekas. Taču praktiski nekas tā nestrādā.
Vispār temats ir garš. Te vēlos vien ieskicēt. Par paraugu ņemšu divus stāstus.

 

Viens ir Taylor Pearson raksts Medium’ā. Par to, kā Darvina aprakstītā evolūcijas teorija ir nošāvusi greizi vienā ļoti būtiskā aspektā. Proti, Darvins dabas evolūciju aprakstījis kā lineāru procesu. Taču papētot sīkāk, redzams, ka tā tas nebūt nav. Ka dabas vēsturē vērojami ilgstoši periodi, kad izmaiņas (evolūcija) notikušas ļoti, ļoti lēni. Bet tad kādu lielu notikumu rezultātā  dabas attīstības procesi paātrinājušies.

Šādus paātrinājumus sauc par Kembrija eksploziju (Cambrian explosion). Vikipēdijā par to var palasīt vairāk.

 

Un otrs piemērs ir izcils stāsts ar nelielu smieklu devu. Kad angļu koloniālisti uzkundzējās indiešiem, viena lieta viņiem ļoti nepatika.
Kobras.

 

Tik ļoti nepatika, ka briti izsludināja atlīdzību par katru nogalināto kobru.
Indiešiem tās bija jānogalina un jāatnes parādīt britiem, kuri tad izmaksāja naudiņu.
Angļi, ārkārtīgi laimīgi par izsludināto ‘likumu’, domāja, ka šādi atbrīvojas no pretīgajām kobrām.
Ko briti nezināja, ka šādi indiešiem sākās lielais peļņas periods. Jo indieši saprata, ka viegli ienākumi ir tad, ja kobras sāk audzēt, slaktēt un par to saņemt atlīdzību.

 

Pagāja kāds laiks, un briti saprata, ka indieši tos apspēlējuši. Ka šāda atlīdzības maksāšana neko nedod. Kobru skaits nevar samazināties, jo indieši tās speciāli audzē nogalināšanai/ prēmijām.

 

Briti atceļ ‘likumu’.
Indieši saprot, ka kobru turēšanai vairs nav jēgas, un atlaiž dabā visas kobras.
Ko saņem briti? Pareizi, vēl vairāk kobru, nekā pirms ‘likuma’ ieviešanas.

 

Dzīvē viss ir kompleksi un sarežģīti. Tā ir ilūzija, ka tu vari tiešā veidā kaut ko ietekmēt, vēl jo mazāk prognozēt.

 

Ja pēdējos 5-10 gadus esi pavadījis mokoties gan privātajā dzīvē, gan profesionāli, ļoti iespējams, ka tas viss ir gatavošanās Kembrija eksplozijai. Tā rodas vienas nakts panākumi. Pēc 10 gadus ilga ieguldījuma.

 

5. RĪKI. Snappa.

Dizainers bez pieredzes.
Fantastisks rīks.
Tik vienkārši uztaisīts.
Ja tu lieto kādu no sociālajiem tīkliem, ja pats kaut ko posto, tad šis rīks ir jāizmanto.
Tik vienkārši, saprotami. Ērti. Iespaidīgs rezultāts.
Es pat domāju, ka esmu bez vienas minūtes maksas klients. Sevišķi tad, ja Facebook vai Instagram izmanto arī komercvajadzībām.
Iesaku vienkārši paspēlēties ar bezmaksas versijā pieejamām iespējām.
Viss notiek ar drag’n’drop. Visi rīki pārksatāmi un saprotami.
Posted in 5 lietas.