#111 – 5 atradumi: biohacker’s summit, stimuls bērniem un tālākais punkts no sevis [no 8.oktobra]

1. PASĀKUMS. Biohacker’s Summit Helsinkos.

Es ar Māri Žundu un Ben Greenfield

Jau iepriekšējā nedēļā rakstīju par Biohacking.LV projektu. Kura ietvaros plānojam rīkot pasākumu pavasarī.

Kontekstā ar šo, sazinājos ar Teemu Arina, kurš ir viens no biohakeru kustības dibinātājiem Somijā, arī Biohacker’s Summit rīkotājs, un viņš mūs uzaicināja uz Helsinkiem. Lai mēs iepazītos ar viņu pieredzi, zināšanām. Par par pasākuma rīkošanu, par komūnas veidošanu utt.
Fantastiski! Puikas un meitenes somu zemē ir panākuši izcilu līmeni! Nevienu mirkli nepamet sajūta, ka esi ļoti šauras nišas pasākumā. Tādā, kādi bija deviņdesmito gadu tehno reivi. Taču tajā pat laikā ar ļoti nopietniem un augsta līmeņa runātājiem, tehnoloģiju pārstāvjiem, atbalstītājiem, kas ir piedalījušies visā pasākumā. No lielajām zvaigznēm varētu izcelt Ben GReenfield piedalīšanās pasākumā. Helsinku samitā viņš nu jau ir kļuvis par rezidentu. Par Ben daudz stāstīt nevēlos, jo viņu esmu pieminējis nenormāli bieži. Citas, drusku mazākas zvaigznes – Ketogenic Girl vai Kasper van den Meulen (Wim Hof metodes treneris).
Var jau saprast, ka neviens no viņiem var nebūt pazīstams. Tomēr “savās pasaulēs” šie cilvēki ir zināmi un spējīgi.
Tādēļ jau vēlamies šādu kustību aktivizēt arī Latvijā. Īpaši redzot un zinot, ka pa visu Rīgu un arī Latviju izkaisīti ļoti daudzi šādās lietās ieinteresēti cilvēki. Uzdevums tagad ir dabūt viņus visus kopā un kopā pilnveidoties. Daudz ir arī tādu, kuri par šo biohackin neko nezina, bet notiekti vēlētos kļūt daļa no tā visa.
Kas tad ir “tas viss”? Somi Biohacking terminu definējuši šādi – better living through science, technology and nature jeb uzlabot dzīvi ar zinātnes, tehnoloģiju un dabas palīdzību.
Virzienu, kuros iet, ir daudz. Patiesībā var pat apmaldīties. To arī varēja manīt Helsinku pasākumā. Temati variēja sākot no kosmosa un cilvēka vietas tajā, beidzot ar mikroorganismiem mūsu vēderā. No citas puses paraudzīties, uz ko spējīgs ir cilvēka prāts un fizioloģija, ja tas sevī iepumpē kaut kādas vielas. Un gluži otrādi, dzīvo saskaņā ar dabu, pēc iespējas plikāks, netīrāks un mazāk paēdis.
Arī tagad es, iespējams, kut kādā ziņā izdarīju lāča pakalpojumu sev, daudzus ar šādu aprakstu atgrūžot. Daudz kas no tā visa varbūt nemaz arī nav tik simpātiski. Sevišķi, ja ir pierasts sēdēt dīvānā un skatīties TV. Tomēr interesanti ir paskatīties, kādi ir cilvēka limiti. Un kā līdz tiem nonākt. Kaut vai izmantojot elpošanas tehnikas vien. Nu, piemēram, uz pusi palielināt laiku, ko var izturēt bez elpošanas, var paeksperimentejot ar elpošanas vingrinājumiem vien.
Lai vai kā, daudz vairāk informācijas par šo visu varēsi iegūt un ideālā variantā kļūt par daļu no mums, ja pieteiksies šai e-pastu listei.

  

Paldies!

2. NOVĒRTĒT. Vislabāk novērtēt jebko ir saskares punktos ar citām disciplīnām, vistalākajā punktā no avota.

Augstāk minētājā pasākumā viens no runātājiem mani ļoti pārsteidza ar pilnīgi visu. Kanādietis Yarrow Willard vienkārši ideāli savilka kopā tādu ezotēriskāku pasaules pusi ar dziļi zinātnisku un pat moderni tehnoloģisku pieeju.
Lekcija, kuru viņš lasīja, bija ar nosaukumu “Re-claiming the lost language of our nature”. Viņš izdarīja tieši to, kāds daļēji ir arī mūsu mērķis ar biohacking.lv. Proti, pasniegt daudzas lietas jaunā formā. Piemēram, biohakeri cilvēki ir bijuši jau daudzus gadu simtu, ja ne tūkstošus. Nemaz nenojaušot, ka tas ir biohakings. Uzlabot savu ķermeni, savu sniegumu – tāds vienmēr bijis cilvēka mērķis. Kā piemēru ņemsim divas lietas.
Pirts un lēkšana āliņģī. Kā tradicionāla lieta.
Un pulsa mērīšana. Kā tehnoloģiju iesaistīšana.
Pirmajā gadījumā pirtī iešanu un pēc tam lēkšanu ledus aukstā ūdenī mēs moderni varam saukt par siltuma/ aukstuma termoģenēzi. Par kuru, starp citu, jausen esmu jau rakstījis te. Tajā vēl papildus notiek gan detoksifikācijas, gan dažādi citi ar slāpekļa oksīda izdalīšanos saistīti procesi. Un tas savukārt paplašina asinsvadus un uzlabo skābekļa apriti asinīs. Visiem, sevišķi sportistiem, šis ir būtisks faktors. Te, starp citu, uz ātru roku piemetu klāt zinātnisku dokumentu.
Kad runā par pirtīm, par dažādām zālīšu tējām, ekstraktiem un citām t.s. dabas lietām, ļoti daudziem tā liekas tāda folkloras lieta. Sevišķi modernajiem pilsētniekiem tas lielā mērā nav simpātiski. Jo tas nav viņu valodā un formā.
Ar biohacking pieeju un terminoloģiju (kas šim Yarrow Willard lieliski izdevās) iespējams ieinteresēt šos cilvēkus dabas resursos, kā sevis pilnevidošanas veidā. Vai tā būtu pirts, dažādi sakņu ekstrakti vai pat elpošana.
No otras puses ir virkne cilvēku, kuri sevi totāli nepieskaita pie modernajiem. Ar tehnoloģijām ir uz JŪS. Tiem ir svarīgi parādīt, kādi uzlabojumi panākami, ja kaut vai nedaudz iemācās lietot sevis mērīšanas ierīces. Triviālākais, protams, ir termometrs. Tomēr tas ir vērtīgs rīks. Ja to kombinē ar citām pieejām. Jau minēju pulsa mērīšanu. Diezgan labi ir zināms, ka apēdot savam organismam ‘sliktu’ ēdienu, pulss paaugstinās. Ievērojot disciplīnu, pamērot savu pulsu pēc ēšanas, diezgan ātri taps skaidrs, vai tev šāds ēdiens ir piemērots. Šim pat ir veltītas daudzas telefona.
Bet tagad atpakaļ pie paša atraduma. Taču joprojām kontekstā ar visu iepriekš aprakstīto.
Visvieglāk atpazīt un novērtēt jebko ir tā saskares punktos ar citām lietām. Tātad – vistālākajā punktā no paša avota.
Mēģināšu paskaidrot.
Ir samērā viegli maldīties savās domās, pārliecībās, bažās utt., utjp. Tas varbūt nevienmēr ir patīkami. Taču visu laiku paliekot savā galvā, nekas jauns nevar rasties. Patiesību sakot, sevi nevari nedz novērtēt, nedz arī izdarīt par sevi jebkādus secinājumus. Tas iespējams tikai un vienīgi tālākajā punktā no sevis. Tajā vietā, kur sākas jau cits cilvēks. Saskarē ar citiem. Tā ir vistālākā vieta no sevis. Taču tieši tur rodas atgriezeniskā saite. Gluži kā sikspārņa lidojums ar signālu palaišanu, līdz tas atstities pret kādu objektu, atnāk atpakaļ. Tad sikspārnis zina, kur lidot.
Biohacking tieši par šo arī ir. Sevis izlikšana tur laukā, lai tu nonāktu savā vistālākajā punktā un tādējādi sevi novērtētu.

3. STIMULS. Plusu un mīnusu sistēma bērnu audzināšanā.

Kaut kur pa ausu galam dzirdēju par to, ka bērniem vajag iemācīt sekot līdzi savām darbībām, lai iemācītu atbildību par savu rīcību. Viens no labākajiem veidiem esot pierakstīt un redzamā vietā uzskaitīt bērnu rīcības. Ideja, kuru es dzirdēju, bija par to, cik izmaksā bērnu iegribas. Piemēram, konfektes, spēlītes utml. Izveidojot budžetu, demonstrējot, cik daudz kas maksā, cik daudz bērns iztērē savu krēdītā iedoto naudu, viņš redzēs, sekos līdzi un netērēs tik traki savu kredītu.
Drusku pamainīju šo taktiku un ieviesu citu ‘spēlīti’.
Vecākajiem bērniem (7 un 9 gadi) ieviesu uzvedības plusu un mīnusiņu lapu. Pieliku redzamā vietā – pie ledusskapja. Katru reizi, kad kāds izdara kādu pārkāpumu, tā saņem mīnusiņu. Savukārt, par darbībām un rīcībām, kuras ir izceļamas, par tām katrs var dabūt plusu.
Ja līdz katra dzimšanas dienai būs vairāk mīnusu nekā plusu, tad dzimšanas dienas svinību nebūs.
Šāda lieta, kā izrādās, ne tikai stimulē labu uzvedību, iniciatīvas uzņmšanos utml., bet arī noņem jebkāda veida stresu no manis kā vecāka. Ja agrāk manas dabiskās reakcijas uz kaut kādām neapmierinošām bērnu darbībām bija dusmas, citreiz uzkliegšana, neapmierinātība, tad tagad tas viss atkrīt. Nopietni! Tagad es ielieku mīnusu, un diskusijas ir liekas. Mīnuss ir aizstājējs negatīvām emocijām.
Plusa gadījumā es paslavēju, izsaku atzinību un skaļi piefiksēju – ir nopelnīts pluss.
Pagaidām ir pagajis pārāk mazs laiks, lai izdarītu vairāk secinājumu. Tomēr jau tagad liekas, ka šāda sistēma ir reāls uzlabojums bērnu un sevis audzināšanā.

4. HUMORS. Positivus 2015. Maksims Trivaškevičs. Comedy Latvia

Kopš nedaudz iepazinos ar Edgaru Bāliņu no Comedy Latvia, šad un tad uzduros arī kādam viņu Facebook postam par aktivitātēm.
Pagājušajā nedēļā viņi nopublicēja divus gadus vecu video no Positivus festivāla, kur, izrādās, ir bijusi arī Stand up skatuve.
Šo video ar Maksimu Trivaškeviču noklausījos/ nosaktījos, un,ak, tu manu pārsteigumu, riktīgi izsmējos.
Lai arī neesmu no tiem, kuri saka, ka latviešiem nav humora izjūtas,  tik un tā biju pārsteigts, ka smējos no sirds.
Maksims no vienas puses izvēlējās vieglu ceļu. Viņš spēlējās ar vārdiem. Izmantodams dažādus teicienus un klišejas, ar nelieliem vārdiskiem pagriezieniem, viņš piešķīra tiem foršu joku devu.
Piemēram: “Es esmu ļoti dāsns. Kaut gan nē, es ņemu savus vārdus atpakaļ.” Vai: “Gribēju paņemt sms kredītu, bet man nav kredīta priekš sms.”
No otras puses, cik esmu dzirdējis komiķu atziņas, tā saucamie vienrindnieki nemaz nav tik viegls žanrs. Jo bez maz vai katram teikumam ir jābeidzas ar smiekliem. Šajā ziņā Maksims diezgan labi savas 7 minūtes nospridzināja. Malacis!

5. RĪKS. Bezmaksas slaidi priekš google slides

Vai tu lieto MS Word, Excel, PowerPoint? Un vispār Windows office rīkus? Kuri visi maksā samērā lielu naudu.
Mūsdienās, kad tik daudz kā laba ir radīts pat bezmaksas versijās, tad dažkārt rodas jautājums – kādēļ būtu jālieto ne pārāk labas lietas, kuras pie tam vēl dārgi maksā. Atbilde droši vien ir ieradumos, pieradumos un status quo. Bioloģijā to sauc ar homeostāzi. Lietām ir tendence palikt nemainīgām, stabilām.
Šoreiz vēlos pastāstīt par Google radīto produktu google.slides. Taču vēl konkrētāk, interesantus bezmaksas templeitus prezentāciju veidošanai.
Ja darba vai hobija vajadzībām vajag izveidot kaut ko acij tīkamu un interesantu, tad ir vērts paskatīties šos slaidu kažociņus (vienmēr ir sajūsminājis tas vārds datora aplikācijām, rīkiem utml.)
Piemēram, šis. Kā komikss veidotais ir foršs. Sevišķi izklaidējošas informācijas nodošanai. Tā teikt – ir, kur aci piesiet.
Posted in 5 lietas.