#109 – 5 atradumi: spēļu teorija, spiikiizi un bērniem laiks beigt [no 24.septembra]

1. RĪKS. Vienkāršā Wiki.

Vikipēdiju latviešu valodā vai Wikipedia angļu valodā, visticamāk, ir lietojuši visi, kas kaut reizi iegājuši internetā. Tas ir zināšanu katalogs, pateicoties kuram vairs nav nekādas jēgas zināt faktus un bieži vien pat sarežģītākas lietas no galvas. Ja zini, kur atrast zināšanas, var iztikt bez to paturēšanas prātā.
Mēdz gan teikt, ka izmantot vikipēdiju kā atsauci nav korkets akadēmiskais stils. Tomēr jāzina, ka viki ir pūļa veidotas zināšanas, kurā pats pūlis veic uzlabojumus, papildinājumus. Nepieļauj neprecizitāti. Tādēļ kaut kādā ziņā tā būs precīzāka informācija nekā kādā vēstures grāmatā vai dažu autoru veidotās enciklpoēdijās. Kuras skaitās leģitīmāks akadēmisks informācijas avots.
Taču šoreiz ne par faktiem un zināšanām pierastajā vikipēdijā. Izrādās, ir tāds SIMPLE jeb vienkāršā vikipedija. Tas nozīmē, ka tas ir gandrīz dublēts saturs. Tikai ar vienu vienīgu atšķirību. Viss tajā ir sarakstīts stilā, kādā varētu skaidrot astoņgadniekam jebko.
Piemēram, esmu šeit ielicis izskaidrojumu, kas ir kognitīvā disonanse. Samēr sarežģīts temats. Domāju, katram reizi pa reizei, neatkarīgi no intelekta līmeņa, var nākties meklēt informāciju par ko ļoti komplicētu. Tad nu šis SIMPLE Wiki varētu būt tieši laikā.

2. KONCEPTS. Game theory – Spēļu teorija

Pamatā matemātiski izmantojama teorija, modeļu veidošana, kuru izmanto politikā, psiholoģijā un ekonomikā. Matemātiski rēķināma un teju nelietojama vienam vidējam cilvēkam, kuram ar formulām maz sakara. Tomēr pat tad, ja negrasies neko reķināt, ikvienam par šo būtu jāzina. Ja ne jāizmanto tīri matemātiski, tad vienmēr jāapzinās tās pieejas, par kurām spēļu teorija stāsta.
(Starp citu, pie šī izmēģināju simple wiki lietošanu, lai aprakstītu spēļu teoriju.)
Kāpēc šī teorija būtu jāapzinās? Tāpēc, ka lēmumu pieņemšana ir mūsu ikdienas sastāvdaļa. Taču teju visi lēmumi tā vai citādi ir tiešā vai netiešā mijiedarbībā ar citiem cilvēkiem. Mēs esam sociālas būtnes. Mēs mijiedarbojamies ar citiem. Mūsu mērķi ir iegūt sev vēlamo iznākumu, taču vienlaikus, cik vien iespējams, ņemt vērā arī citiem cilvēkiem vēlamo iznākumu. Tad nu spēļu teorijā matemātiski var tikt un tiek izmantoti modeļi, kas ilustrē dažādus iespējamos lēmumu pieņemšanas variantus atkarībā no citu iesaistīto cilvēku pieņemtajiem lēmumiem.
Populārākais šai ziņā ir cietumnieka dilemma. Proti, ir arestēti 2 pratināmie (A un B) par kopīgi izdarītu noziegumu. Katru pratina atsevišķi. Viens ar otru nevar satikties un pārrunāt/ saskaņot savas atbildes.
Ja A nosūdz otru, viņš dabū mazu cietuma ieslodzījumu, piemēram, 6 mēnešus pret 10 gadiem. Ja A klusē, tad iespējams tikt cauri sveikā. Taču tikai ar nosacījumu, ja arī B klusē. Tomēr, ja B nosūdz A, bet A klusē, tad A var dabūt pat 10 gadus cietumā.
Te var uzzīmēt elementāru tabuliņu, kas ir daļa no spēļu teorijas.
Vēl kāda ļoti interesanta versija par spēļu teoriju ir Nash Equilibrium jeb Neša līdzsvars. Tas ir tas pats čalis, par kuru ir Russel Crowe filma “A beautiful mind”.
Nešs saka, ka bārā 4 draugiem dzerot alu, un kurā ienāk 5 meitenes, no kurām viena ir acīmredzami visskaistākā, visiem četriem draugiem vajadzētu sākt sarunāties ar tām mazāk skaistajām. Respektīvi, visi 4 draugi katrs gribētu iepazīties ar visskaistāko. Taču viņa atteiktu visiem pēc kārtas, jo viņa zina, ka ir vislabākā. Tad visi mēģinātu sist kanti pārējām meitenēm. Taču tās atteiktu tādēļ, ka negrib būt kā plāns B. Tādēļ draugi visticamāk beigās neiepazītos ne ar vienu no meitenēm.
Nešs saka, ka visiem draugiem uzreiz jāiet iepazīties ar plānu B. Tādējādi skaistākā meitene paliktu ar garu degunu.

3. VIETAS. SPIIKIIZI un ZIKURĀTS

Aizvadītajā nedēļā beidzot notika pati pirmā manis rīkotā un vadītā meistarklase, kas nebija saistīta ar ēdienu.
1-minūtes-triki (Kā visu paspēt. Neko nenokavēt. Turklāt justies labi). Tāds bija meistarklases temats. Viss notika labi un ar daudzām jaunām atziņām. Kas liek man jau tagad uzreiz izsludināt, ka rīkošu šādu meistarklasi vēlreiz. Uz to jau varat pieteikties.
Taču šis atradums vairāk ir par vietu, kurā rīkoju savu meistarklasi.
Kā redzams, Latvijā, drīzāk jau gan Rīgā, stipri vien ir palielinājies dažādu notikumu, meistarklašu, lekciju, pasākumu skaits. Kas tik viss nenotiek!? Mītapi, semināri, netvorking pasākumi. Nemaz nerunājot par izstādēm, atklāšanām, teātriem utt., utjp.
Tas ir nenormāli labi. Coworking jeb koprades telpas vien ko tik neorganizē. Visa kā ir tik daudz, ka gadrīz vai grūti visam izsekot.
Un nav brīnums, ka tam visam ir vajadzīgas arī telpas. Daudz kas no šīs lielās gūzmas notiek kafejnīcās un bāros. Tomēr saturiskajiem pasākumiem vajadzīgas nedaudz citādākas telpas.
Šo uzķērusi samērā jauna vietiņa SPIIKIIZI. Kr. Valdemāra ielā 17a. Forši puikas tur izveidojuši tādu kā kafejnīcu ar daudzām neredzamajām aizmugures telpām, kurās rīkot lielākus un mazākus pasākumiņus. Viņiem ir gan projektors, gan tāfeles, gan kafija. Faktiski viss, kas vajadzīgs tādu pasākumu kā meistarklases un semināri rīkošanai. Mani 1-minūtes-triki notika tieši tur. Domāju, ka rīkošu tur vēl kādu pasākumu.
Otra vieta, kurā biju ceturtdien, bija Bruņinieku ielā 36  – jaunās vietas “Zikurāts” atklāšana. Daži iespējams vēl atceras tādu vietu kā “Mansards”. Tas, izrādās, ir tas pats ar mazu rebrandingu.
Vieta un tās potenciālie šī rudens temati ir ar nedaudz savdabīgu pieeju, taču ar lielām ambīcijām. Dibinātāji/ organizatori ir pārvērtuši vienu skaistu Rīgas centra dzīvokli par pasākumu vietu. Kā paši stāsta, viņu temati plānojas būt saistībā ar visām 4 debess pusēm. Zem tām viņi paliek apakšā gan austrumu filozofijas lietas, austrumu gudrības, kurām maz sakara ar zinātni. Tam pretī nostatot arī rietumu pieeju ar visu uz evidenci balstīto.
Vietā plānoti gan izklaides, gan izglītojošie pasākumi. Domāju, ka ielaikot feisbukā ir vērts gan vienu, gan otru, ja ir vēlme šad un tad apmaklēt interesantus pasākumus.

4. FILMA. Gifted.

Pēc ilgiem laikiem uzķerta laba filma. Par kādu mazu meitenīti ar ģēnija matemātiskajām dotībām. Meitenīte dzīvo kopā ar savas mammas brāli, jo mamma izdarījusi pašnāvību. Visu sarežģī vecmāmiņa (vienlaikus arī māte vīrietim, kurš pie sevis uzņēmis meienīti). Viņa izrādās pati ir liela matemātiķe un mazajā meitenītē saredz tikai vienādojumu risinātāju, un vēlas ar tiesas palīdzību panākt, lai meitenīte tiek atņemta viņas dēlam.
Filma beigu beigās ir nevis par mazu meiteni, kas ir apdāvināta un talantīga, bet gan par to, kā tuvi cilvēki sava egoisma un ambīciju dēļ var iznīcināt gan savas, gan citu dzīves.
Pēc tiko uzrakstītā pārlasīšanas sapratu, ka īsti neesmu pateicis, kādēļ šī filma ir atradums.
Mēģināšu no citas puses.
Skatījos filmu, un kādās 3 vai 4 epizodēs tā uzcepos par notikumiem, dažu cilvēku darbībām. It kā tā būtu reālā dzīve. It kā manā priekšā notiktu īstas netaisnības. Burtiski vārījos. Tas nekas, ka tā ir fikcija, tikai filma. Tomēr emocijas bija pāri malām. Tas man ir rādītājs, ka filma rezonē un iesaista. Tas to padara par atradumu. Un tas izskaidro, kādēļ tai ir nepilnas 8 balles imdb.

5. 1-MINŪTES-TRIKS. Laika atpakaļ skaitīšana, lai bērni beidz kaut ko darīt.

Ja vēlies, lai bērni kaut beidz darīt vai gluži pretēji iesāk – uzliec taimeri, kas laiku skaita uz atpakaļu. Telefonā tas labi strādā.
Bērni parasti čīkst, ja viņiem pēkšņi saka, ka tiem jābeidz kaut kas darīt. Piemēram, jābeidz bakstīt telefons vai planšete.
Tomēr iepriekš sarunājot, ka tiks dots laiks 5-10-15 minūtes, vai cik nu tev liekas piemēroti, var izvairīties no kurnēšanas. Uzliec taimeri, un kad laiks beidzies, atskan signāls. Bērni saprot, ka laiks cauri. Īpaši tad, ja izmanto vienu un to pašu signālu, bērni ar laiku tiks iekondicionēti uz šo signālu, kā Pavlova sunīši.
Strādā precīzi kā Šveices pulkstenis.
Posted in 5 lietas and tagged , , .