#106 – 5 atradumi: feministes, sākumā visi sūkā un apglabātās aplikācijas [no 3.septembra]

1. HORMONI. Dave Asprey par feminismu. Hormoni – estrogēns un testosterons

Latvijā ir daudz feministes? Cik tālu vispār šī feminisma lieta ir aizgājusi Latvijā, nu ja salīdzina ar Zviedriju utml.?
Šīs kustības funkcionē, dažkārt nodarot daudz lielāku kaitējumu tiem, kuri tajās iesaistīti.
Par to pēc mirkļa. Tagad par pašu atradumu.
Daļai cilvēku ir samērā stingri uzskati, ka cilvēks ir racionāla būtne. Ka visas darbības, lēmumi un spriedumi tiek izdarīti pēc racionālas prāta analīzes.
Šādos maldos sevišķi viegli ir iekrist ļoti izglītotiem, intelektuāli spējīgiem, pragmatiskiem cilvēkiem. Proti, ka viss notiek prāta izdomātos rāmjos. Jebkas ārpus šiem rāmjiem nav pieņemams un nekādā gadījumā nenotiks.
Taču nekas nevar būt tālak no patiesības, kā šāds uzskats. Prakstiski visu (vai vismaz lielāko tiesu) cilvēka uzvedībā nosaka hormonālās svārstības, ķīmiski un fizikāli procesi.
Šoreiz vēlos pievērst uzmanību diviem hormoniem –  testosteronam (vīrišķajam) un estrogēnam (sievišķajam).
Atradums šoreiz nav gluži paši hormoni. Drīzāk tas, kādā gaismā uz tiem līdz šim nebiju skatījies.
Tagad laiks atpakaļ pie feminisma. Nelielais diskleimeris šeit ir tāds, ka pat necentīšos šo aplūkot no zinātniskā vai pētnieciskā aspekta. Drīzāk ar nelielu izklaides elementu.
Ir zināms, ka vīrietim testosterona līmenis organismā paaugstinās, ja sieviete viņam ļauj kaut ko izdarīt viņas labā. Vai pat palūdz viņam to izdarīt. Vīrietim teju neko daudz vairāk nevajag, kā tikai sajusties kā baigam mačo čalim. Tas momentā rada šos ķīmiskos procesus un attiecīgie orgāni (sēklinieki) ar milzīgu jaudu sāk ražot testosteronu. Lūk, pirmā liecība, kāpēc tik bieži tie visi racionālisti ‘iekrīt’ un pieņem lēmumus ne ar savu ‘prātu’, bet ar kaut ko citu.
Nav pārsteidzoši arī tas, ka sievietēm viss notiek samērā līdzīgi. Tikai, atšķirībā no vīriešiem, viņas grib būt tās, kurām ļauj sajusties kā īpašām sievietēm. Varbūt arī banāli – atvērt druvis, iedot roku izkāpjot no trolejbusa, vai panest somu – tomēr tas radīs sievietei papildu estrogēna devu ķermenī.
Feminismu šeit vēlējos iepīt tādēļ, ka Zviedrijā tas (atvērt durvis, pasniegt mēteli utt.) skaitās baigi diskriminējoši. Kas, protams, ir smieklīgi, jo ir pretrunā ar dabu. Ar cilvēka dabu. Problēma ar šo ir tāda, ka feminisma ideoloģija bieži vien izskauž daudzas sīkās lietiņas, kuras ir tik ļoti vajadzīgas cilvēku normālai reprodukcijai. Nav runa par to, ka sievietēm nevajadzētu tādas pašas tiesības un iespējas kā vīriešiem. Absolūti nē. Runa ir par to, ka rodas greizi priekšstati par sievietes un vīrieša ķermeņu, hormonālajām atšķirībām.
Vispār šis ir baigi plašs temats un jau tagad es eju pāri limitam. Taču ideju sapratāt.

2. TRIKS. Iesākumā visi ir neprašas.

Kādēļ pretēji daudzu vīpsnāšanām par trikiem un hack’iem, man tie tomēr patīk? Sevišķi vārds vai pat koncepts – triks.
Man tas patīk tādēļ, ka sevī ietver ideju par vieglumu. Tas nebūt nenozīmē, ka triks ļauj neko nedarīt. Patiesību sakot, nekas pasaulē nevar aizstāt reālo darbību un darba ieguldījumu. Tas, ko triks var ļaut izdarīt, ir nenobīties no darīšanas.
Piemēram, kāpēc tik daudzi neuzsāk neko jaunu. Kādēļ neuzdrošinās pamēģināt jaunas lietas, mācīties, apmeklēt, testēt? Tādēļ, ka viss jaunais pēc definīcijas ir nezināms lauciņš. Ja sāc ko jaunu, tas nozīmē, ka nepratīsi to darīt. Kuram tad gribās būt neprašai? Kurš vēlas izskatīties, bet pats galvenais – sajusties nespējīgs? Daudz patīkamāk ir darīt to, ko labi proti. Uzlabot to, bieži atkārtojot, ir ērti. Tas mazliet silda ego. Bieži vien tādēļ vari būt pārāks par citiem, jo kaut ko jau sen proti.
Reizēm pat var redzēt, kā viens otrs ar lielu pieredzi kādā lauciņā labprāt izvēlas iet kaut ko darīt ar iesācējiem. Jo tā var ļoti viegli izcelties. Sevišķi amatieru sportā.
Kurpretim, ja izvēlēsies sākt spēlēt jaunu sporta veidu, sāksi apmeklēt treniņus ar tiem, kuri jau daudzus gadus to spēlē, loģiski, ka būsi pēdējais.
Lūk, šādi veidojas tas komplekss – uzsākt/neuzsākt jaunas lietas.
Tieši nākamajā atradumā no intervijas ar Mark Zuckerberg, Facebook dibinātāju, viņš min ideju par ‘Break out of the local maximum’ jeb izlausties no lokālā maksimuma. Izlausties no šī maksimuma ir apbrīnojami grūti. Jo, lai to paveiktu, ir jāsāk darīt pilnīgi jaunas lietas ar jaunu pieeju.
Kāpēc triks? Tādēļ, ka šis, līdzīgi kā atdalīt olas dzeltenumu no baltuma, ir sava veida triks. Jau pašā sākumā sev iegalvot, ka neizbēgami tu pašā sākumā ‘sūkāsi’ it visā jaunajā. Pilnīgi neapšaubāmi, tu izskatīsies draņķīgi, arī sajutīsies nespējīgs, nevarīgs. Tie, kuri pirmo reizi taisa planku. Tie noteikti jau pēc 10 sekundēm sāk trīcēt un vaidēt. Tie sajūtas slikti, droši vien arī izskatās tā ne sevišķi. Toties tas ir vajadzīgs, ja pēc pusgada vai gada vēlies stipru vēdera presi (sešpaku tā nevar dabūt. Tas ir, tā jau būs, bet zem taukiem. Un tos nost var dabūt tikai ēdot).
Sagatavojies –  sākumā būsi draņķīgs itin visā jaunajā, ko sāksi!

3. FRĀZE. Reason is an acquired taste. But not every one has acquired it./  Nolūks ir apgūta gaume. Ne visi to ir apguvuši.

Ļoti iepatikās šī frāze, jo redzu tajā daļu patiesības.
Proti, bieži vēro, ka cilvēki rīkojās tā vai citādi, un tu uzdod jautājumu: kāpēc viņi tā dara? Mēģini saskatīt iemeslus, rīcības nolūkus. Šī frāze nosaka to, ka ļoti daudziem nav nekādu iemeslu tam apakšā.
Ir virkne pētījumu, kas mēģina noskaidrot cilvēku mērķus vai to trūkumu, un kļūst samērā skaidrs vienas lielas cilvēku daļas bezmērķīgums.
Tāpat kā pētījumos apstiprina, ka mērķu uzstādīšana strādā, īpaši tad, ja tos pieraksta uz papīra. Tāpat arī pētījumos tiek noskaidrots, ka mērķu uzstādīšana nestrādā.
Lai kā arī būtu, mērķa uzstādīšana (vai vismaz tādas kā dzīves vīzijas, varbūt pat misijas definēšana) palīdz izvairīties no dzīves apātijas, potenciālas nenozīmīguma sajūtas.
Te uzreiz nāk prātā Viktor Frankl grāmata “Man’s search for meaning“. Jau esmu par to rakstījis. Viena no obligātajām literatūrām. Grāmatā stāstīts par to, kā pats autors izgājis cauri nacistu koncentrācijas nometnei. Viņš ievērojis, ka kaut nelielai nozīmes piešķiršanai jebkādām atmiņām un domām, ir tik liels spēks, ka tas ļauj nesalūzt un iziet cauri grūtībām.
Viktor Frankl pēc tam pat attīstījis psihoterapijas virzienu – logoterapija. Tā nosaka, ka viens no centrālajiem cilvēka/ cilvēces virzītājspēkiem ir jēgas piepildīšana.
Ja jūti, ka dzīvē kaut kas varbūt nenotiek tā, kā gribētos, liekas, ka varētu kaut ko vairāk, tad šis ir labs pašterapijas veids. Izstrādāt savu jēgu un nozīmi. Izdomā, kādēļ gribi dzīvot un tādēļ kaut ko darīt. Es garantēju, paliks labāk!

4. VĒSTURE. Aplikāciju kapi.

Ir interesanti apskatīties ne tikai to, kas ir jauns un progresīvs. Tā teikt – up-to-date. Interesanti ir arī paskatīties atpakaļ uz tolaik modernām aplikācijām un tehnoloģijām. Redzēt mirušās.
Te redzama kapu vieta savulaik radītām, bet nu jau praktiski neeksistējošām aplikācijām. Kā piemēru varu minēt Vine, kas bija diezgan populāra. Meerkat, kuru popularizēja Gary Vaynerchuk, vai Periscope, kas kopā ar Meerkat ir livestream aplikācija. Pieder Twitter’im.
Daudzas neatpazīstu. Taču dažiem varētu būt zināmas.

5. 1-MINŪTES-TRIKS. Iedomājies.

Attēls no www.freshbooks.com

Quora – labākā triku un hack’u vācelīte – man atkal ir iedevusi vienu jaunu triku. Tas ir gandrīz vai manipulācijas rīks. Tādēļ esmu par ētisku un uz labiem nodomiem balstītu triku izmantošanu.

Tas domāts, lai panāktu, ka ikviens, kurš nepiekrīt darīt, ko tu vēlētos, tomēr to izdarītu.
Piemēram, ja bērns nevēlas vilkt silto jaku vai cepuri, bet ārā ir diezgan auksts. Tu viņam pasaki: “Iedomājies, nākamnedēļ ir tava drauga bērnu ballīte, bet tu nevari iet, jo esi slims un sēdi mājās, atnāks arī dakteris un špricēs. Tā var notikt, ja nevelk cepures”. Vajadzētu būt tā, ka bērns momentā uzvelk cepuri. Tas strādā, jo ar vārdu ‘iedomājies’ tu ikvienam ļauj pašam iztēloties to ainiņu, kuru viņš negrib, vai tasni otrādi – ļoti grib.
Šis jāpiefiksē un jāpamēģina arī ar pieaugušajiem.

 

Posted in 5 lietas and tagged , , , .