#102 – 5 atradumi: bailes no izstumtības, biznesa eņģeļi un visu automatizēt [no 6.augusta]

1. AUTOMATIZĀCIJA. Zapier

Tiešām nevaru saprast, kādēļ tik ilgi atliku un atliku sākt lietot teju vai labākos rīkus, kas ļauj lietas automatizēt.
Zapier, līdzās citai platformai IFTTT. Ko es ar šo automatizāciju domāju?
Šobrīd, testējot bezmaksas versiju, Zapier ļauj sajūgt kopā viena līmeņa uzdevumus.
Tātad, mēs dzīvojam aplikāciju un software pasaulē. Kā Marc Andreessen saka – software is eating the world.
Katrs no mums ikdienā izmanto tās vai citas aplikācijas un programmas. Ja tā, tad Zapier ir vismaz jāpamēģina.
Ko tas dara?
Izmantošu ļoti elementāru piermēru. Ja izmanto mailchimp e-pastu sūtīšanai (vai kādu citu populāru programmu) un lieto google calendar, tu vari izveidot noteikumu: katru reizi, kad tu veic ierakstu (jaunu pasākumu vai tikšanos) kalendārā, tā mailchimp sūta epastu visai tavai nodefinētajai adresātu grupai.
Otrs. Tagad man ir uzlikta paypal poga. Es varu savilkt kopā PayPal ar GoogleSheets. Katru reizi, kā ienāk kāds maksājums (par kafiju ar sviestu), tā PayPal ziedotāja epasta adrese tiek ierakstīta manā Google Sheets tabuliņā. Ja man būtu Zapier maksas versija,  es varētu savienot vairāku soļu uzdevumus. Tad es vēl pievienotu savu e-pastu sūtīšanas programmu, kas automātiski visiem izsūtītu PALDIES e-pastus, ieliktu kalendārā atzīmes, ka vēl man visiem šiem cilvēkiem būtu japiezvana vai reāli arī jātiekas uz kafijas krūzi.
Es ceru, ka saprotami izskaidroju.
Visiem, kuri daudz strādā ar datoru, meklē veidus, kā automatizēt procesus – Zapier vai tamlīdzīgas programmas ir obligāts mācību priekšmets.

 

2. PODKĀSTS. Jason Calacanis – This week in Startups

Lai arī nosaukums vēsta par startapu tematu, šis podkāsts ir daudz vairāk kā tikai par to.
Vispār, Jason Calacanis ir viens no zināmākajiem ‘angel‘ jeb eņģeļu investoriem Amerikā.
Kas vispār ir angel investors? Tie, kuri jaunajos uzņēmumos investē naudu visagrīnākajā posmā. Ņemot vērā lielo neveiksmju līmeni startapos (kādu nu kurš šo ciparu min, bet visizplatītākais – 90% neizdzīvo). Līdz ar to risks liels, bet panākumu gadījumā arī potenciālā investīciju atdeve ir milzīga.
Tad lūk, tāds čalis kā Jason Calacanis sainvestējis visādos tviteros un ūberos pašās agrīnākajās stadijās ar tūkstošiem reižu lielu atdevi savām investīcijām.
Rezultātā šis Calacanis ir viens ļoti pazīstams investors. Samērā straujš tips, runātīgs, drusku lielīgs un varētu pat teikt – agresīvs.
Šajā podkāstā viņam izdodas intervēt tādus cilvēkus, kādus reti kuram izdodas sapulcēt vienkopus. Sākot no superinvestoriem, beidzot ar superkompāniju dibinātājiem. Viņi runā par tematiem, par kuriem būtu jādomā ikvienam uzņēmējam.
Jādomā, ka panākumi viņam nav tikai cūcene. Ka viņam piemīt kāds talants un spēja uzņēmumu dibinātājos atpazīt kaut ko tādu, kas sniedz viņam mega atdevi. Nav viņš gaišreģis. Tomēr tas, ko viņš meklē uzņēmumos, idejās, kā uzdod jautājumus, kam pievērš uzmanību – ir tā vērts, lai paklausītos šo podkāstu.

 

3. APLIKĀCIJA. Yo spraudnis (plugin)

Tas ir tā dēvētais FOMO jeb fear of missing out. Pamatā ir cilvēku uzvedības psiholoģija. Bailes nepiederēt pie sabiedrības. Fomo ir reāls. Tas mūsos ģenētiski iebūvēts.
Cilvēkam ir jājūtas kā daļai no sociālā kopuma. Tas pat ir dzīvības un nāves jautājums. Vismaz dažus gadsimtus atpakaļ tā pilnīgi noteikti vēl bija. Tas nekur nav palicis.
Un šis rīks – spraudnis “Yo” domāts tieši izmantojot šo cilvēka psiholoģijas niansi.
Šobrīd esmu uzstādījis šo vomFASS lapā. Darbojas kā tāds sociāls apstiprinājums, vienlaicīgi ar potenciālu palīdzēt pieņemt lēmumu.
Šobrīd vomFASS lapas kreisajā apakšējā stūrī ik pēc 20 sekundēm parādās ziņojums, ko kāds no gardēžiem iegādājies pirms pavisam neilga laika. Tas citiem var un arī kalpo par apstiprinājumu. Ka citi ir pieņēmuši lēmumu un iegādājušies gardās eļļas un balzametiķus.
Jo – par ko tad ir marketings? Par to, kā pastāstīt visiem tiem, kas svārstās, lai vairs nesvārstās un beidzot pieņem lēmumu. Noņemt visus šķēršļus lēmumu pieņemšanai. Tas arī viss.

 

4. PROCESS. Plāns neko nenozīmē. Plānošana nozīmē visu. (Plan is nothing. Planning is everything. /Dwight Eisenhover/)

Jau n-to reizi jārunā par to, cik svarīgs ir fokuss uz procesiem, nevis uz gala iznākumiem. Gala iznākums pēc būtības ir notikums. Taču mēs dzīvojam ne jau notikumu virknēs. Mūsu ikdiena ir plūdums, kurā ik pa brīdim notiek kaut kas spilgts. Paļauties uz to ne tikai nevar (jo neko tāpat paredzēt nevaram), bet ir pat ļoti kaitīgi. Tāpēc, ka tas atņem visu potenciālu ietekmēt šo iznākumu.
To, šķiet, arī Eizenhovers bija domājis ar šo frāzi. Pēc lasītā par šo slaveno Eizenhovera frāzi, var saprast, ka darbs pie 2. Pasaules kara militārā plāna bija liels kolektīvs darbs ar ļoti daudzām militārām u.c. personām. Taču tieši šis kopdarbs – kopīga iedziļināšanās un sadarbība tik kompleksā uzdevumā – patiesībā bija lielāka vērtība nekā gala dokuments. Kas pats par sevi, protams, bija ārkārtīgi svarīgs. Tas bija par ASV bruņoto spēku ienākšanu Eiropā un spēku apvienošanu ar ‘sabiedrotajiem’.
Konteksts, kam vēlējos pievērst uzmanību ir šāds.
Tā kā neviens no mums tāpat nezina nākotnes notikumus, tad jebkura nākotnes darbību plānošana ir vairāk hipotēzes nekā fiksēti pareģojumi. Un ko paredz hipotēzes? Tās paredz to, ka jāiet laukā un ar eksperimentu palīdzību jātestē, apstiprinot vai noraidot izvirzītās hipotēzes. Kas nozīmē atkal jaunu plānošanu. Tādēļ plāna dokuments ir mūžīgas attīstības un pārstrādes objekts. Tas nav pabeigts.
Manā sakarā (ar ko ceru varbūt pat iedmesmot kādu no jums) šis domāts tā – nodzīvot līdz 120 gadiem – tajā svarīgs nav pats plāns. Šī, starp citu, arī ir vispārprastākā nianse. Kad viens otrs domā, ka es eju uz ciparu 120. Taču daudzkārt lielāku uzsvaru lieku tieši uz šeit minēto plānošanas procesu. Rakstīt, lasīt, domāt, ēst, vingrot, sarunāties, audzināt, augt, plānot, iet, darīt – šie visi ir procesuālie darbības vārdi. Nevienu lietu nevar vienreiz izdarīt un pabeigt kaut ko. Viss ir ilgstošs, ilgtspējīgs un iespējams kaut kad arī uz rezultātu vedošs.

 

5. 1-MINŪTES-TRIKS. Runā ar sevi skaļi vai vismaz čukstus, lai fokusētos.

Attēls no www.freshbooks.com

Šis varbūt pat nav 1 minūtes triks. Tas var vispār neaizņemt necik laika. Kad par šo izlasīju quorā, tad atcerējos, ka kādreiz es pašam nemanot to biju darījis. Pamatskolas un vidusskolas laikā atceros sevi tā darām. Sevišķi kontroldarbos un eksāmenos. Tas man laikam intuitīvi nelielās spriedzes dēļ (jo kontroldarbi tomēr ir/ bija svarīgi). Ķermenis un smadzenes pašas šo triku izstrādāja.
Tagad, domājot atpakaļ, īsti nezinu, kurā brīdī tas pazuda. Tomēr tagad es došu šim savam vecajam trikam vēl vienu iespēju.
Tātad triks elementārs. Kad ķeries klāt kādam darbam/ uzdevumam, un vēlies to izdarīt nenovirzoties no tā, dari tā.
Sāc pie sevis bubināt visu, ko dari. Itkā tāds sporta treneris sev no malas saki priekšā, ko domāt, ko darīt. Bubini, runājies, pamāci, palabo sevi, iesaki utt., utjp.
Pat tagad, rakstot šīs rindas, es ar sevi runāju, kustinu lūpas.
To darot, man ataussa atmiņā vēl viena tuva līdzība. Es, izrādās (tā man ģimenē visi saka, jo esot novērojuši) kad gatavoju ēst, kad pasniedzu ēdienu šķīvjos, vienmēr kustinot muti tā, it kā es visu laiku nogaršodams kostu neredzamus kumosus.

Posted in 5 lietas and tagged , , , .
  • Ildze Cukurs

    Tā savu domu verbalizēšana – lieliska lieta, arī skolā veicināma, tas palīdz izsekot savu domu gaitai, padarīt domāšanu apzinātu, pamanīt kādas problēmrisināšanas stratēģijas PATS lieto.

    • Kaspars Vendelis

      Jūs to kaut kā arī Domdarī veiciniet?
      Kā? Tas varētu būt smieklīgi, kā skolotājs rāda priekšā.. 🙂
      Bet nopietni – kā varētu to vecināt?

      • Ildze Cukurs

        Jā, arī rāda priekšā – skaļi domā, stāsta, kā izdomāja, parāda, ka var būt daudzi veidi kā izdomāt(pieņem dažādus ceļus). Un neaizmirst pajautāt, kā Tu to izdomāji! Nav viegls jautājums reizēm arī pieaugušajam, atbilde “kaut kā” neder, “iešāvās prātā” – no kurienes šāvās, kura doma tevi tur aizveda. Tas viss pamats stratēģiskai domāšanai.