#39 kritizē caur radīšanu – no sērijas ĪSI

kritizetKurš gan nav teicis – man besī, man riebjas, nevaru ciest?
Vai nedaudz maigākas versijas – tas nav labi, mani tas neuzrunā utml.?
Šķiet, ka ikviens šādi izrādījis savu nepatiku. Arī es. Tomēr tagad strādāju pie noteikuma ieviešanas, kas man vairs neļauj sūdzēties. Es uzskatu, ka sūdzēties ir sūdīgākais, kā tērēt savu laiku.
Kas tad īsti ir sūdzēšanās par kaut ko? Nē, tā nav vienkārši tava nepatika pret kaut ko. Tas arī nav tas, ka kaut kas ir nepareizi un slikti. Tā drīzāk ir besīšanās uz sevi par to, ka neko neesi darījis, bet kāds cits ir. Būt ar kaut ko nemierā nozīmē nonivelēt to nozīmi, ka kāds cits ir ieguldījis savu darbu, tērējis savu laiku, riskējis, iespējams, kļūdījies, taču bijis drosmīgs. Bet tu nē. Un tādēļ dusmas, neapmierinātība, sūdzēšanās.
Ja uz šo problēmu palūkojas no šāda leņķa, tad pat neienāk prātā vēl jebkad būt neapmierinātam par to, ko neesi darījis, radījis, teicis. Nav vienkārši tādu tiesību.
Vienīgās tiesības, kādas tev, man, visiem var būt – kritizēt citus caur radīšanu.
[Ej, dari, radi, saki!]
Posted in Īsi rakstiņu sērija and tagged , , .