#37 Šķērsot ielu pie sarakanā – no sērijas ĪSI

sarkanaaVēl tajos laikos, kad bērnu man nebija, jau sāku domāt, kāds varētu būt manu bērnu audzināšanas koncepts.
Tad kādam no maniem draugiem piedzima bērns, un es viņam jautāju – kāda būs tava pieeja, audzinot savu atvasi? Atbildi es īsti nesaņēmu. Ja šāds jautājums būtu uzdots man, diezvai arī es būtu spējis atbildēt.
Un tomēr – atbildes trūkums nenozīmē, ka atbilde jāpārstāj meklēt.
Šis jautājums pasīvi mani nodarbināja visus šos gadus, līdz es pats kļuvu par tēvu.
Tagad man atbilde ir parādījusies. Un tā nenokrita kā akmens no debesīm. Es pie tās nonācu pakāpeniski. Kā jau daudzas lietas, arī šī ir process. Bērna audzināšanas koncepts ir process par procesu. Tas var mainīties. Tas var evolucionēt.

Mana atbilde samērā dabiski iekļaujas manā ikdienas uzvedībā un būtībā. Proti, mans kā vecāka uzdevums ir iemācīt bērnam “šķērsot ielu pie sarakanā, nevis zaļā“.

Ar to es nedomāju – mācīt pārkāpt noteikumus. Lai gan noteikumu pārkāpšana varētu būt atsevišķs temats. Īpaši tādēļ, ka ne visi noteikumi ir jēdzīgi (galu galā, tos radījuši citi cilvēki pēc savas pasaules izpratnes).
Tas, ko es domāju – dubultā morāle iespējams, ir viens no cilvēka lielākajiem netikumiem. Domāt vienu, runāt citu, darīt vēl citu. Un bērns šo prasmi apgūst kā pirmo. Tādēļ rādīt tajā piemēru nekādā gadījumā nevajadzētu.
Un visbiežāk tieši šķērsojot ielu bērni pamana, ka kaut kas nav kārtībā. Kādēļ tas onkulis iet pāri ielai, kad deg sarkanā gaisma? Bērns pamana, ka vecāki liek darīt vienu, bet dzīvē notiek ne tā, kā vecāks māca.
Šķērsot ielu pie zaļā nav pat jāmāca. Tas ir super elementāri. Taču pamācīt, kā pareizi pāriet ielai pie sarkanā, kā to dara tas onkulis, ir vērtīgāk, diemžēl arī grūtāk.
Līdzīgi kā ar luk‌soforu, neslēp no bērniem arī to, ka šad tad lamājies! Un neliedz to arī viņiem. Tieši šī paša dubultās morāles principa dēļ. Ļauj bērnam darīt {precīzi} visu to pašu, ko dari pats!
Posted in Īsi rakstiņu sērija and tagged , , , .