#31 man nepienākas pat tik daudz… Paldies!

nepienakasEsmu pateicīgs par, privilēģiju – rakstīt un vēl saņemt pretī lasītājus!
Regulāri pētu google analytics. Esmu reģistrējis savu lapu gemius vietnē, no kuras arī redzu savas lapas ciparus.
Latvijā Gemius, šķiet, ir vienīgais, kas vāc un apkopo datus par blogiem un vispār interneta lapām Latvijā.
Es, kā jau parasts cilvēks, arī drusku esmu ķerts uz to, lai sasniegtu vairāk un labāk. Tādēļ pieteikšanās kopējā topā bija tikai un vienīgi manis paša ambīciju apmierināšanai. Pēc google piedāvātajiem cipariem redzēju, ka varu daudz maz iekļauties kopējā vidē. Lai arī tuvu top 10 es nebiju un vēl joprojām neesmu, topa 50. vietā iekļuvu ar 541 unikālu apmeklētāju viena mēneša laikā.
Būt 50. vietā man nelikās nekas īpašs un ievērības cienīgs, tādēļ mēģināju atrast kādu šķautni, pēc kuras mans rādītājs tomēr man liktos foršs.
Kā izrādās, no top 20 esošajām lapām es būtu 6. vietā, ja par atskaites punktu ņemtu viena cilvēka vidēji lapā pavadītā laika 4 minūtes un 14 sekundes. Apsteidzot pirmajā vietā esošo, par blogu grūti saucamo, feniksfun. Manu ego tas, protams, sildīja.
Visu augstāk minēto es ieskicēju, lai demonstrētu savu domu gājienu, kāds tas ir, kad vidējais latvietis kā skopulis skaita naudu. Nedod dies’ svešā makā.
Lai arī no tās dzīvnieciskās wanna be alfa tēviņu salīdzināšanās tieksmes nekur tālu ticis neesmu, esmu nolēmis šo fizioloģisko vilkmi papildināt ar kādu jaunāku parādību. Pateicīgumu!
Proti, ir 541 cilvēks, kas katrs vidēji velta man vairāk par 4 minūtēm, lasot manus tekstus, un kopā tās ir 137’414 sekundes, jeb ~2290 minūtes, jeb 38 stundas, jeb 1,5 diennakts.
Tā kā man šajā dzīvē nekas nepienākas un man nav nekādu tiesību uz neviena cilvēka laiku un uzmanību, es esmu pateicīgs par to, ka tomēr varu dot kaut ko, kas kādam, ļoti iespējams, palīdz.
Paldies!
Posted in Īsi rakstiņu sērija and tagged , , , .