#30 Man tam nav laika, jo man tas nav svarīgi – no sērijas ĪSI

puisensTas, ka man nav laika kaut kam, ir fakts. Taču es arī skaidri zinu, ka man tam nav laika tādēļ, ka, acīmredzot, tas nav pietiekami svarīgi.

Man nav laika aiziet uz tualeti [pačurāt] – bieži saka cilvēki. Ļoti labi, paspēlēsimies. Nav laika, jo tas nav pietiekami svarīgi, vai vēl precīzāk izsakoties – negribās čurāt pietiekami stipri. Jo, tad kad gribās nu, ļoti, ļoti, tad nekas pasaulē neatturēs no čurāšanas.
Tieši tāpat notiek ar – “man nav laika satikties, nav laika pāest, nav laika sportam, nav laika draugiem, atpūtai, ģimenei” un kam tik visam vēl ne.
Tagad – nomaini vārdus “man nav laika” pret “man tas nav svarīgi”.
Laika trūkums ir kā tāda nesāpīga atruna. Sava veida eifēmisms patiesajai nozīmei par svarīgumu.
Un, kā jau n-tajām lietām, kuras vairāk ir prāta stāvoklis un konkrēta nostāja, viens no vieglākajiem veidiem kā to trenēt, ir izmantojot valodas instrumentus. Saukt lietas precīzāk, lai tas mazliet vairāk atspoguļo lietu patieso jēgu, lai vairāk rezonētu.
Varbūt, ka nezinu precīzi un kļūdos, taču Vitgenšteins bija viens no filosofiem, kurš pētīja cilvēku un lietu dabu, atšķetinot valodu.
Neiedziļinoties citās latviešu (vai jebkuras) valodas īpatnībās, būtiski ir saprast, ka būvējot savu ikdienu ap lietām un cilvēkiem, kas vieglu prātu ļauj “atmesties” ar tādām frāzēm kā ‘nav laika’, tu nodari pāri, galvenokārt, sev. Visi tie mirēji, kuri nožēlo, ka par daudz strādājuši vai par maz laika veltījuši sev utml. Vai tik tas nav tādēļ, ka arī viņiem bija sveša nelielā atšķirība izteiksmē – man nav laika un man tas nav svarīgi.

* diskleimeris – šo domu gājienu es pats neizdomāju. Taču, tā kā man šāds nošķīrums likās pietiekami svarīgs, nolēmu to iepīt savos vārdos un padalīties ar jebkuru, kas manus rakstiņus gatavi lasīt.
Posted in Īsi rakstiņu sērija and tagged , , .