
Šo sāku piefiksēt, kad viens paziņa tajā man atzinās. Jā, dēļ mammas.
Kaut kad sākumā, droši vien, mazliet ir pretošanās, taču vēlāk cilvēks ir meistars sev visu racionalizēt. Pizģec podkralsja ņezametno. Kaut kas tikai kņud iekšā…
Es finansiāli ne tuvu neesmu tur, kur gribētu būt, vai kur atrodas daudzi man apkārt. Bet par vienu esmu pateicīgs. Man no vecākiem nebija nekāda spiediena.
Senāk domāju, ka tas ir slikti, tagad saprotu, ka esmu brīvs darīt frīkī lietas.