#23 Ļengana dzīve – no sērijas ĪSI

slideNeliels stāsts par vidējo latvieti (vai jebkuras tautības “vidējo”).
Reiz latvietis aiziet uz darbu, kā jau katru dienu. Pēc kāda laika viņš atzīmē savā darbā nostrādāto 5 gadu jubileju. Ikdienā latvietis ir ļoti apmierināts, jo tiek galā ar darba pienākumiem, katru mēnesi kontā iekrīt alga, ar kuru pietiek gan līzingam un kredītam, gan arī ceļojumiem.
Kad latvietis pārnāk mājās, vakariņās kopā ar meitu un sievu, pie vīna glāzes plāno, kur doties nedēļas nogalē.
Svētdienas vakarā pēc nedēļas nogales Cēsīs Žagarkalnā, latvietim, kā jau ierasts, uznāk neliela depresija. (Depresijai vai melanholiskam noskaņojumam ir sava vieta cilvēka dzīvē tā hormētiskā efekta dēļ, tādēļ pats par sevi tas nav nekas slikts). Latvietis mazliet pārdzīvo, viņam negribās iet uz darbu, viņam negribās atpakaļ rutīnā. Kaut kas nav, kaut kas skubina.
Latvietis sāk domāt un analizēt, kas par vainu.
Veicot nelielu savu emociju un garīgā stāvokļa auditu, parādās nojausma, ka viņš ir tālu no sava maksimālā potenciāla. Viss, ko latvietis dara, ir pārāk neizaicinoši. Ikdiena un dzīve kopumā viņam sāk šķist ļengana, tāda – ne šis, ne tas.
Asuma nav, fokusa nav…
Fast forward 40-50 gadus vēlāk. Vecais latvietis sev un citiem par lielu apgrūtinājumu ir diezgan nīgrs.
Dzīvesprieks nav ticis kultivēts. Dzīvesprieks nav lieta, kuru ieliek šūpulī. Tas ir jātrenē, sevi regulāri izaicinot.
Nesen dzirdēju, ka kā vislaimīgākie cilvēki nomirst tie, kuri savas dzīves laikā visbiežāk atrodušies flow stāvoklī. Un tajā visbiežāk var nonākt situācijās, kad cilvēks riskē.
Šļūcot cauri ļenganai dzīvei, riska ir maz. Tas ir drošs ceļš uz nelaimīgu eksistenci.
Posted in Īsi rakstiņu sērija and tagged , , .