#22 Viena stunda, bet atmiņas uz mūžu – no sērijas ĪSI

Lat_bel_Pilns internets ar ‘labāk nožēlo izdarīto, nekā neizdarīto’.
Iespējams, ka to saprot tikai mūža nogalē. Lai gan cilvēks, kurš jau reāli atrodas mūža nogalē, visticamāk, nekad tā nejūtas. Tikai loģika un racionālisms var likt domāt par “kaut kādu nogali”. Taču tā kā cilvēks nav loģisks un racionāls, tad tīri sajūtu līmenī viņš diezin vai jebkad jūtas kā nonācis savas dzīves finiša taisnē. Līdz ar ko šī frāze ir drīzāk teorētiska.
Tomēr varu minēt reālu piemēru, kas tomēr ir kā neliels segums šādam apgalvojumam. Man nav ne jausmas par to, ko cilvēki nožēlo. Taču zinu, ka viena otra nodarbe var atstāt ilglaicīgu un ļoti dziļu iespaidu. Pat tad, ja nodarbe bijusi vien pāris minūtes.
Piemērs ir piezemētāks par zemi. Taču mani fascinēja, kā viendien kopā ar draugiem krodziņā pļāpājām. Mēs bijām neliels bariņš cilvēku, kas kopā reizi nedēļā spēlē hokeju.
Uzreiz pēc treniņa mēs nolēmām pasēdēt un atzīmēt hokeja Ziemassvētkus.
Fantastiski, bet mēs sēdējām vismaz 2 stundas un runājām par to vienu spēli. Mūsu hokeja treniņš ilgst tikai 1 stundu, bet par ko runāt mums bija daudzām stundām uz priekšu. Nemaz nerunājot par dažām leģendārām spēlēm pasaules hokejā. Vai kaut vai Latvijas kontekstā. Piemēram, kad Latvija 2006. gadā no 2:4 uzvarēja Baltkrieviju ar rezultātu 5:4 (vēl toreiz Sporta pilī) un kvalificējās Olimpiādei.
Nav runa par hokeju. Runa ir par sevis pakļaušanu dažādiem notikumiem, jo tie veido vēsturi. Ja sēdi mājās, aizej nebūtībā, bet ja vēlies piedalīties vēstures radīšanā, radi sev apkārt notikumus. Un sekundes atmiņā iesēdīsies tik dziļi, ka ļoti iespējams mūža nogalē atmiņas un sajūtas būs nodrošinātas nedēļām vai pat mēnešiem.
Posted in Īsi rakstiņu sērija and tagged , .