#20 ignorēt, ko domā citi, un… atzīt savas kļūdas – no sērijas ĪSI

kludas2015. gada 25. jūnijā Amerikā norisinājās profesionālā basketbola līgas jauno spēlētāju izvēles ceremonija.
Mūsu Kristaps Porzinģis tika pie jaunas komandas Ņujorkā. Vai otrādi – Ņujorka tika pie jauna spēlētāja.
Kā jau daudzas lielpilsētas, arī Ņujorka pieder pie tām, kuras iedzīvotāji pelnīti/ nepelnīti ir augstprātīgi, lepni. Ņujorkieši, iespējams, vispār domā, ka ir pasaules centrs.
Kad tika paziņots, ka Kristaps būs Ņujorkā, augstprātīgie ņujorkieši ne tikai izrādīja vilšanos, bet viens otrs pat raudāja. Tik augstprātīgi ir tie fani.
Nu, raudāja viņi tādēļ, ka Kristaps viņiem bija šķitis kā tāds piena puika, lauku smilga. Vārdu sakot, nepatika viņiem Porziņģis. Un tas ir ok. Mazums, kāds kādam var nepatikt.
Kas notika tālāk, zina gandrīz jebkurš latvietis, kas lepojas ar Kristapa sniegumu.
Šajā sāgā uzmanības vērtas ir divas lietas vienlaicīgi, no kurām varam gūt mācību:
  1. Ja kāds uz tevi tur ļaunu prātu, ignorē, apsmej, noniecina vai jeb kā citādi izrāda nepatiku, tu tik un tā ej un dari savu lietu saskaņā ar savu redzējumu. Ignorē citus, dari savu. Kristaps, droši vien, iekšēji cīnījās daudz. Iekšējais cenzorsviņam noteikti piespēlēja nepārliecinātības momentus. Taču Kristaps gribēja redzēt nākotni lielāku nekā pagātni.
  2. Vēl grūtāk, iespējams, klājās pašiem ņujorkiešiem, kuri bija pirms laika nosodījuši Kristapu. Viņiem publiski bija jāatzīst sava kļūda. Tas,  iespējams, ir grūtākais uzdevums jebkuram un jebkurā laikā. Taču īstā izaugsme notiek, ja esi stiprs atzīt savas nepilnības, lai pilnveidotos.
Posted in Īsi rakstiņu sērija and tagged , .