#18 10kārt izaugt

10xCilvēks ir varas orientēta radība.
Katrs grib savu mazo mikro variņu.
Katrs grib kaut ko kontrolēt.
Katrs darbojas tādā mikro diktatūriņas režīmiņā.
Tikai jebkura veida diktatūrai ātri iestājas limiti.
Robežas tiek sasniegtas ļoti ātri.
Ar visa kontrolēšanu var sasniegt kādus nebūt uzlabojumus. Mazais diktatoriņš var iemācīties labāk un efektīvāk kontrolēt savu laiku, savu maku. Var efektīvāk iemācīties komunikāciju un tā tālāk.
Pat tad, ja katrs no mums, sava laika valdnieks, iemācītos iztikt bez naktsmiera un veltīt visam pilnas 24 stundas, tās būtu tikai 24 stundas.
Der palūkoties no otras puses. Lai izstieptu, paplestu vai pat atvērtu robežas, ir jāatzīst, ka diktatūriņai vairāk nav vietas. Lai paplašinātu kaut vai laika robežu, talkā jāņem citu cilvēku laiks. Lai nāk un darbojas! Lai tik rīkojas! Tikai jāaicina. Vienīgi bez pilnas kontroles. Un tas ir grūti.
Lielākajai daļai pat sapņos nerādās, ka varētu atmest ar roku savai mikropasaules diktatūriņai.
Tā nu cilvēks parastais turpina valdīt pār savu mazo zemīti, būdams tās mazais valdnieciņš.
Ja nu kādam tomēr ienāk prātā lielā pasaule, kaut arī tikai pavisam niecīga, taču 10 reizes vērienīgāka, aizrautīgāka un vērtīgāka darbošanās tajā, tad solis numur viens – jāatmet kontrole.
Solis numur divi – izvēlēties citus cilvēkus kā reizinātājus. Taču tie būs reizinātāji tikai un vienīgi uz sadarbības, nevis diktatūras principiem. Gluži kā ciema un Romas salikums vienā teikumā.
Izvēle – pirmais čalis ciemā (mazajā mikromazī‌tiņajā), vai atrast sev vietu kaut kur Romā. Sākumā pat, iespējams, būt pēdējam. Tas daudzus attur. Un tieši tādēļ tiem dažiem, kas izlems, būs viegli panākt 10kārtīgu uzlabojumu!
Posted in Īsi rakstiņu sērija.