#178 – 5 atradumi: 12 nedēļās atrast daļu sevis, apzinātība un nolūks visā, ko dari [no 20. janvāra]

1. NOLŪKS. Nolūks visā, ko dari.

Pirms sākt elpošanas vai meditācijas sesijas, labs gids vai meditācijas vadītājs klusi, neuzbāzīgi aicinās nospraust nolūku. Lai arī vārds ‘nolūks’ ir ok, tomēr angļu valodas ‘intention’ izklausās precīzāks.
Tas nav mērķis, tas nav uzstādījums. Tas nav nekāds plāns. Tas ir nodoms. Varbūt pat kā tāds mērķis, bet sajūtām.
Es to saprotu arī tā, ka tu meklē apzinātību kādā konkrētā sajūtā vai pat stāvoklī.
Nu, piemēram, ko bieži aicinu darīt ziemas peldētājus, kad tie iznāk no ūdens – es lieku tiem atslābināties, aizvērt acis un sākt dziļi elpot. Elpot siltumu rokās. Es lieku elpot siltumu caur pleciem uz elkoņiem, uz plaukstām, uz pirkstu galiņiem. Nolūks ir – elpot siltumu rokās.
Tāpat var elpot veselību sevī iekšā. Elpot stresu laukā.
Var sākt ēst spēku iekšā, vai dzert dzīvīgumu. Var sākt kustēties ar nodomu dancināt šūnas. Smieklīgi? Varbūt. Bet efektīvi. Jo tu esi spiests uz mazu brīdi apstāties un piešķirt darbībām lielāku nozīmi. Lielākas nozīmes trūkums biež vien ir stresa un ikdienas neapmierinātības cēlonis. Iestrēgums, kā es bieži to saucu, nav nekas cits kā nevēlēšanās (autonomās nervu sistēmas līmenī) pakļaut sevi liekam it kā riskam un diskomfortam.
Pat ja ar prātu tu zini, ko vajadzēja un kā būtu bijis labāk, tu tomēr turpini slikto/kaitīgo, jo tā nav tava 100% apzināta izvēle.
Un šī nolūka nospraušana ir kā 1-minūtes-triks, kā atbilde īstam dzīves mērķa trūkumam. Tad šis ir vismaz tāds kā īstermiņa risinājums, kā vieglāk atrast savu ‘kāpēc?’, lai celtos, ietu, darītu.
Tu tik tiešām kļūsti apzinātāks. Tikai ar vienkāršu nodoma nospraušanu itin visā, ko dari. Cik vien var. Pēc iespējas.

2. VIENLĪDZĪBA. Kur nav noteiktas kvotas, tur redz īsto interesi. Heather Mac Donald

Laikam jau šis ir bijis. Tikai citā mērcītē. Tomēr tieši šo dāmu es dzirdēju pirmo reizi. Kā izrādās, viņa ir samērā populāra un tiek uzskatīta par ļoti pretrunīgu personu kreiso radikāļu vidū.
Viņa raksta par daudzveidības ilūziju. Tas ir par to, ko daudzi šobrīd domā un runā, ka jābūt vienlīdzībai un visiem vienādām tiesībām.
Jau esmu rakstījis arī par tādu aspektu, ka kreisie radikāļi ļoti bieži jauc dažādas lietas. Vienlīdzība iespējās un vienlīdzība iznākumā. Tas ir ļoti, ļoti būtiski – šī atšķirība!!!
Piemēram, feministiskās tiesības aizstāvošie bieži brauc grāvī, pieprasot, lai darba vietās, dažādās jomās sievietes tiktu pārstāvētas tāpat kā vīrieši. Nesaprotot, cik tas ir kaitīgi visiem. Arī sievietēm. Jo būtiski ir nodalīt – vai sievietēm tiek dotas vienādas iespējas konkurēt un nonākt amatos, piemēram. Vai arī ir izveidotas kvotas, kuras nosaka, ka tik un tik sieviešu jābūt ir darba vietās.
Otrais variants noved pie supersūdīga iznākuma.
Paskatīsimies, kādēļ.
Pieņemsim, ka kādā jomā dabīgi būtu tā, ka 60% vīriešu konkrētā joma ļoti interesē un padodas, bet tas pats attiecībā uz šo jomu ir  tikai 40% sieviešu.
Ja šajā jomā tiktu noteikts, ka galā jābūt  50/50, tad 10% vīriešu, kas būtu ļoti labi, un kuri būtu motivēti un ļoti vērtīgi, tiktu atstāti aiz borta. Turpretim 10% sieviešu, kuras ne pārāk interesē, kuras nav motivētas un kurām varbūt pat ne pārāk padodas (jo atceramies, ka tikai 40% sieviešu ir šajā jomā ieinteresētas), būtu mākslīgi piedzīts cipars, lai tikai būtu šie 50/50.
Ko mēs gala rezultātā iegūstam? Iegūstam 10% neapmierinātu vīriešu, kuriem jānodarbojas ar kaut ko citu, jo savukārt 10% sieviešu, kurām patiesi būtu jānodarbojas ar kaut ko citu, aizņem vietu.
Šī Heather Mac Donald tieši par šo arī runā. Viņa min interesantus piemērus. Tādus, kur nekad vēsturē nav bijuši dzimumu norobežojumi un kaut kādi limiti, un tajos bieži vien var redzēt, vai sievietēm tajā ir kādas intereses, vai nē. Atšķirībā no sporta, ir virkne nodarbju, kuras it kā varētu būt unisex. Taču var redzēt, ka sievietēm tās ne pārāk interesē.
Piemēram, scribble čempionāti.
Kādēļ tas svarīgi?
Tādēļ, ka pieprasīt, lai sievietes būtu vairāk t.s. tech industrijā, ir nonsenss. Neviens nekad to nav apspiedis. Vienkārši lielāko daļu sieviešu šis lauciņš neinteresē. Daudzas interesē. Un tas ir labi. Taču mākslīgi kādu no jomām ‘būstot’ ir totāli garām.
Tāpat vakar klausījos LR1 raidījumu “Ģimenes studija”.
Tajā piedalījās pētījuma “Nevienlīdzības seja” eksperte un darba grupas nevienlīdzības mazināšanai vadītāja Liesma Ose. Tas gan bija kontekstā ar raidiījuma tematu par to, vai labas sekmes ir labs motivators, lai bērnam piešķirtu brīvpusdienas. Viņas vārdi: “Zelta un sudraba liecības ļoti noslāņo bērnus. Veicina sacensību. Vai vienmēr sacensība ir lielākais motivators? Šādā veidā veidojam neveselīgu sabiedrību[..] Ļoti svarīgi ir līdzsvarot. Izcilības motivāciju un solidaritātes motivāciju.”
Kas tas tāds ir – neveicināt sacensību? Konkurence un sacensības ir visa pamatā. Ja mēs audzināsim bērnus, cilvēkus, kuriem nav jākonkurē, tad, sasniedzot pieaugušā stāvoklī, viņi būs totāli nespējīgi ko panākt. Un to jau mēs daļēji redzam. Nevienlīdzības mazināšana nu noteikti nav veidojama radot mākslīgi vienādus iznākumus un rezultātus. Vienādas iespējas radīt – JĀ! Vienādus rezultātus nodrošināt – ABSOLŪTI NĒ!!!
Neveselīga sabiedrība izveidosies, ja visi būs apčubināti un bez jebkādas vēlmes sacensties. Jo dabā (arī mūsu dabā) visam pamatā ir sacensība. Evolūcija tieši šādi arī notiek. Iznākums nedrīkst būt vienlīdzība. Jo tālu nav jāmeklē, kas notiek, ja notiek līdzsvarošana. Venecuēla.

3. BRĪVĪBA. Apzinātība – cita brīvības pakāpe. Sam Harris.

Par apzinātību. Ko tā dod. Fascinējošs paskaidrojums dažos teikumos.
Apzinātība ir brīvības cita, augstāka pakāpe. Sam Harris to skaisti paskaidro – ja tu kaut uz milisekundi spēj pastāvēt malā domas rašanās procesā, aplūkot, kā doma no kaut kurienes izceļas un kā pa tādiem vadiņiem iet uz tavu apziņu un sāk domāties pati.
Doma domājas pati.
Un ja neesi apzināts, tad tu tam ļauj notikt bez šķēršļiem. Kad tas notiek bez aizturēm, tu tiec tajā tik ļoti ierauts, ka nespēj atšķirt sevi no domas. Tava apziņa un tavas domas ir viens un tas pats. Tomēr tā tam nav jābūt un dziļā būtībā tā tas nemaz nav. Tu ar elpošanu, ar meditāciju spēj sevī trenēt apzinātību. Kas nozīmē, tu iemācies nostāties nost no šiem bioķīmiski-bioloģiskajiem ceļiem, tādēļ spēj novērot savu domu no malas.
Kas, protams, ne vienmēr ir vienkārša doma. Citreiz tās ir dusmas, skaudība, bailes, nedrošība, izmisums. Pilnīgi jebkas. Kam patiesībā ir bioloģiska organiska izcelsme.
Pateicoties apzinātībai un malā stāvēšanai, tu vari izvēlēties, vai iet šīs ‘domas’ pavadā.
Un ja tev parādās tās pašas dusmas, tad tu vari sākt dusmoties, bet tev ir pieejamas zināšanas un tādas kā augstākas sajūtas, ka  ir iespējams arī neiet pavadā. Un ja pat sāc kaut drusku dusmoties, tev uz milisekundi parādās skaidrība, ka tas neesi tu, kas dusmojas.
Ļoti trenēti apzinātības praktizētāji pat nekad nekļūst dusmīgi, jo viņiem šī pieeja un spēja atrasties virs domām ir sevišķi spēcīgi attīstīta.
Iedomājies, ja vari izvēlēties dusmoties un vari izvēlēties arī nedusmoties!
Tā taču ir cita brīvības pakāpe!!!

4. GADA TEMATS. 12 nedēļu garumā iet uz savu gada tematu.

Kā jau ļoti bieži esmu teicis, efektīvākais veids kā man disciplinēt sevi un sasniegt lietas – apņemties tās darīt ar citiem un pat būt citu līderim. Vadītājs. Tā ir gan ar šiem atradumiem, tā ir arī ar biohacking un visu sevis uzlabošanas pieeju.
Tādēļ arī esmu izveidojis 12 nedēļu neklātienes RESTARTS kursu. Lai ar citiem dalītos ieradumu veidošanas pieejās. Tā, lai dzīve veidotos holistiski. Dažādās jomās.
Tā ir iespēja sevi saprast.
Nevis tādēļ, ka tu nezinātu, kas ar tevi notiek. Lai gan varētu būt arī tā.
Bet gan tādēļ, lai tu apzināti, mērķtiecīgi izietu cauri saviem ieradumiem, savām domām, izmantojot šo situāciju, kad esi iekšā šajā 12 nedēļu programmā.
Šajā programmā varēsi sevi novērtēt  visdažādākajās jomās. Saprast, ka daudz ko jau it kā zini. Bet nedari. Daudz kas skaidrs, bet ne līdz galam. Uzdevums – dabūt ārā no galvas to, kas visu laiku maļas prātā. Dabūt to uz papīra. Ar testa palīdzību pat iedot tam atzīmi.
Ne tādēļ, lai vēl dziļāk iegrimtu neapmierinātībā par sevi. Bet lai saprastu, kuri ir vājākie punkti un kur tev ir samērā labi rezultāti.
Dažas lietas tev padosies vienkāršāk, dažām būs grūtāk piespiesties. Tas ir ok. Ar tevi viss ir kārtībā.
Tas, ka tu slinko, nevari piespiesties darīt lietas, kuras zini, ka vajaga, tas ir ok. Tas ir normāli.
Ja noraujies un pārāk aizraujies ar kūku vai čipšu ēšanu, es to saprotu. Ja liekas, ka tu par daudz lieto vīnu vai alu, arī tas ir normāli. Jebkas, ko gribi, bet nedari – tam visam ir skaidrojums.
Šis 12 nedēļu kurss nav domāts, lai Tev liktu justies slikti, kā neveiksminiekam. Nē. Katram ir sava dienas kārtība. Savi aspekti, kas nepatīk, ko var un vajag uzlabot. Šī programma ir par to.
Viens no kritērijiem ir tas, ar kādu aizrautību tu vari tikt laukā no gultas, agri ceļoties. Kādas domas tevi pavada. Vai spied snooze modinātāja pogu ļoti bieži.
Ar šo ir pavisam vienkārši – vai atceries, kuros brīžos pieclties arī super agri ir visvieglāk? Vai tie ir brīži, kā piemēram, kad agri jābrauc uz lidostu, jo priekšā aizraujošs un piedzīvojumiem bagāts ceļojums? Vai tad sevi ir kā īpaši jāmotivē?
Un kad ir visgrūtāk pamosties? Kad jānodod atskaites, kad priekšā stress, nepatīkamais, kad neziņa, bailes un nedrošība?
Tā arī ar ikdienas agro celšanos. Agrie rīti atklāj par tavu dzīvi vairāk nekā pirmajā brīdī varētu šķist!
Šo 12 nedēļu garumā mērķis katram var būt cits. Kā es redzu to, ko vari iegūt, ja turēsies pie plāna? Tu iegūsi šādas lietas:
– pārliecību par to, ka kaut ko vari izdarīt, ja apņemies;
– konkrētu jaunu ieradumu izveidošanu;
–  katrā situācijā, kas sākotnēji šķiet pretīga, spēsi apzināties, ka iziet ārpus komforta zonas ir vērtīgi;
– apgūsi konkrētas taktikas, stratēģijas, rīkus un zināšanas;
– tiksi pāri pašpārmetumiem par to, ka tev vai nu mērķu nav vai arī tos, kas ir, nepildi. Jo tu būsi izdomājusi/-is savu gada tematu, kas aptvers visas apņemšanās un mērķu sarakstus;
– tu būsi pavisam tuvu tam, lai tev būtu izdomāts lielais dzīves mērķis-vīzija. Varbūt pat ne izdomāts, bet sajusts;
– pēc 12 nedēļām tu būsi jaunā trajektorijā. Ar nelielām izmaiņām pēc 90 dienām savu iepriekšējo ‘ES’ vairs nepazīsi. Jo tu būsi kaut kas vairāk un kaut kas lielāks. Nevis tāds, kas nebaidās vai nestreso, nevis tāds, kuram nav grūti. Nē.
Tu kļūsi par tādu, kurš tam visam redz un iet pāri.

5. SAUNA. Var būt arī karsta vanna.

Saunā jeb pirtī var iet tie, kuriem tā ir. Kuriem nav, tie var iet uz sporta klubiem, braukt pie tradicionālajiem pirtniekiem. Taču ir arī nabagie, tādi kā es. Kuriem vai nu nav iespējas, gribēšanas, līdzekļu un apstākļu, lai to darītu. Tad ir iespējama nabago sauna. Un tas ir – karsta vanna. Ielaid ūdeni tieši tik karstu, ka vari iekāpt.
Sākumā, kad nervu sistēma ādā nebūs pielāgojusies, var šķist, ka ūdens ir par karstu. Taču āda apradīs un būs labi.
Svarīgi atcerēties, ka vannas ūdens visu laiku atdziest. Tādēļ karsto ūdeni jālej klāt, ik pa laiciņam.
Nekur internetā nevarēju atrast, kāda temperatūra būtu vislabākā. Taču pieņemu, ka maksimāli izturamā ir gana labi. Šādi pasēdi vannā kādas 20-30 minūtes. Jau pēc pirmajām 10 minūtēm pamanīsi, kā uz sejas izsitas sviedri. Ķermenī notiek tas pats, tikai tu to neredzēsi un nejutīsi, jo būsi ūdenī. Taču svīšana notiek.
Ja Tev ir balkons, tad, beidzot sesiju izej laukā, varbūt pat izvārties sniegā, ja tev ir liels balkons. Vienīgi, ja tev ir liels balkons, par nabagu diezvai tevi var uzskatīt 🙂
Vārdu sakot, šis ir labs hack, kā dabūt saunu un daļu saunā iegūstamo labumu savā mājas vannā.
Ak, jā, starp citu, vasarā esmu bijis nabago saunā savā mašīnā. Saklāju bagažniekā dvieļus, lai sviedri nenotcina visu. Bija karsta vasaras diena. Apsēdos bagažniekā un riktīgi izkarsējos.
Posted in 5 lietas.