#12 definitivness of purpose – pilnīga skaidrība par nodomiem

nodomiLabdien, Nolūki un Mērķi!
Es šodien tāds kā no laivas izmests. Lai ko es ‌darītu, man nav ne jausmas, kāpēc un kas man būtu jādara. Nevaru saprast, kādēļ tā, jo vēl vakar man it kā viss bija skaidrs. Bija jautri, viegli un skaidri. Tagad, kad pat it kā nav pagājis tik daudz laika, sajūtas pilnīgi nekādas…
Tiešām, kā no laivas izmests, vai kā tikko zemi zem kājām būtu zaudējis.
Man jums ir jautājums. Vai es esmu normāls?
Ja drīkst, vēl kādu jautājumu.
Vai vakardienas ‘viss ok’ saistīts ar to, ka pavisam nedaudz un uz īsu laiku tā var gūt baudu? Vai tas nozīmē, ka tas drīz pāriet un vajag rūpīgāk sekot savam aicinājumam un pat lielajiem plāniem?
Vēl vakar man likās, ka tāda lieta piestāv veciem onkuļiem. Šodien sāk likties, ka veciem onkuļiem tā ir vienīgā iespēja. Plus, ja vēl padomāju par tiem onkuļiem, un iedomājos, kas notiktu, ja es kā tāds onkulis jau tagad par aicinājumiem sāktu domāt?
Varbūt tas man palīdzētu pret sajūtu ‘kā no laivas izmests’ , līdzīgi kā citramons palīdz pret galvas sāpēm?
Jā, es te tā domāju, rakstu jums un lēnām saprotu, ka man pat vairs nav ko jautāt. Kas nozīmē, ka varbūt pat jums šo vēstuli nesūtīšu.
Cik patīkami un lietderīgi tomēr ir parunāt ar sevi. Skaļi uzdot kādam jautājumu.
Visiem taču tā ir bijis, uzdod jautājumu, un kad tas izskanējis no tevis, saproti, ka atbildi pat nav jādzird. Tu pats to jau zini.
Tad nu lūk, nolūki un mērķi, man par jums viss ir skaidrs!
Cieņā,
jūsu (ne)racionālists
Posted in Īsi rakstiņu sērija and tagged , , .