10 VEIDI, KĀ NEBŪT ĪGNAM

baby_devil

attēls no www.all-free-download.com

Tāds īgns un dusmīgs šodien. Kā izrādās, ne tikai šodien, bet diezgan regulāri. Ja tā padomā, tad es pat īsti neatceros, kad  īgnums nav bijis tik daudzos cilvēkos. Palūkojoties vērīgāk, ir diezgan skaidri identificējami ārējie apstākļi, kas nosaka to, kādēļ tās dusmas ir tik biežas. Jo patiesi ticu, ka visiem cilvēkiem iekšēji ir potenciāls būt pozitīviem. Taču kļūt par pozitīvāku cilvēku drīzāk ir iespējams kļūt nevis kaut ko pieliekot klāt savai dzīvei (sākot nodarboties ar jaunām lietām, mēģinot ieviest jaunus noteikumus un paradumus), bet gan ņemot nost sliktās lietas. Šim raksturojumam ideāli atbilst Antuāna de Sent-Ekziperī teiktais – perfekts ir nevis tāds, kam nav vairs ko pielikt, bet gan tas, no kā vairs nav, ko atņemt.

Pēc novērojumiem gan sevī, gan apkārtējos cilvēkos, esmu piefiksējis lietas un apstākļus, kas būtu “atņemamas” ceļā uz perfekto:

 1. Sociālie tīkli, internets (spēlītes un kaķu video, e-pasts)

Lai arī sociālie tīkli sniedz iespējas izpausties, radīt saturu, komunicēt ar visu pasauli bez robežām, šim visam ir arī ēnas puse. Ņemot vērā, ka cilvēkam ir 2 pamattieksmes – izvairīties no sāpēm un meklēt labsajūtu. Internets un tajā piedāvātais klāsts tik ļoti vairo labsajūtu, iedarbojoties uz smadzeņu centriem, kas ražo dopamīnu, ka cilvēki burtiski kļūst atkarīgi no tā. Tādēļ vairs nav nekāds vairs jaunums, ka pastāv detox programmas, kuru mērķis ir palīdzēt tikt vaļā no elektronisko ierīču atkarībām. Zukerbergs un citi acīmredzot ir atraduši sviras, kā iedarboties uz cilvēka smadzenēm. Un bez ironijas un sazvērestību teorijām, domāju, ka tieši tādēļ Facebook mērķis saslēgt lielāko daļu pasaules iedzīvotāju vienotā tīklā, visticamāk, tiks īstenots.

Problēma vien ir tā, ka ikdienā šīs atkarības traucē un padara mūs par sliktākiem nekā mums ir dots būt. Ja arī ir vēlme un interese veltīt laiku sociāliem tīkliem, tad iesaku veltīt tam konkrētu, skaidri limitētu laika daudzumu. Izmantot tādu lietu kā rescuetimer (programmu, kas parāda darba efektivitāti) vai Facebook bloķēšanas applikācijas. Kā arī citas tamlīdzīgas programmas un produktivitātes triki, kuriem veltīšu atsevišku rakstu.

E-pastu skatīšanās un rakstīšanu iesaku nozīmēt uz konkrētiem laikiem darba dienas garumā utml.

 

2. Snacking jeb snekošana/našķēšanās

Snekošana jeb, figurāli (lielākoties pat burtiski) sakot, mielošanās ar „pīrādziņiem”. Nepārdomāta un indivīdam neveselīga uztura rezultātā, mēs bieži vien esam pusbadā. Galvenokārt, ogļhidrātu uztura dēļ. Tas ne vien atņem laiku, bet arī atņem prāta modrību, fokusēšanās spējas, vai pat rada miegainības sajūtu. Pēc pusdienu paēšanas vai pēc dažu bulciņu apēšanas, nu tā, ap plkst. 15-16 nereti uznāk vēlme pasnaust. Lūk, šis ir īsts produktivitātes pazeminātājs. Darba devējiem būtu jāpieliek pie algas ne tikai tiem darbiniekiem, kas nesmēķē, bet arī tiem, kuru ēšanas paradumi ir “ilgtspējīgi” – tas ir, ēdiens ar zemu ogļhidrātu daudzumu.

Mazliet plašāk esmu aprakstījis šeit.

 

3. Darīt visu pašam un nedeleģēt darbus citiem

Neviens nešaubās, ka riepu mainīšana jāuztic riepu servisa čaļiem un pat dzīvokļa uzkopšanas tantes, šķiet, jau samērā daudzi izmanto. Nemaz nerunājot par ārstiem un citiem smalkiem speciālistiem. Mēģināšu nedaudz provocēt, sakot, ka ikviens savā biroja darbā varētu privāti noalgot asistentu/-i, pat bez priekšnieka ziņas. Jums noteikti atradīsies darbi un uzdevumi, kuri ne sevišķi patīk, daudzi no kuriem ir automātiski pildāmi un pat ar pāris teikumiem aprakstāmi. Un tādēļ deleģējami uzdevumi. Diemžēl realitāte ir tāda, ka mēs slikti protam saprast, kas vispār darāms (par to atsevišķi – 5.punktā) un aprakstīt to. Tomēr, ja arī tas ir izdevies, vēl sliktāk mums padodas visu to kādam deleģēt. Un rezultātā mums jādara nepatīkamas lietas vai lietas, kuras mums slikti padodas. Tas, savukārt, ir biežs iemesls atlikšanai uz citu dienu, kura tā arī nekad nepienāk. Lūk, arī jauns iemesls ar sevi būt neapmierinātam.

Labs veids, kā iemācīties deleģēt darbus ir iedomāties sevi kā divus cilvēkus, un uzdot pildīt atsevišķus darbus sev. Tas būtu līdzīgi kā spēlēs šahu ar sevi. Pāris nedēļu treniņš un deleģēšana būs apgūta.

Man padomā noteikti ir aprakstīt savu pieredzi darbā ar atrasto asistentu. Pagaidām gan tas man pašam joprojām ir mācīšanās process, bet jūtu, kā lietas virzās pozitīvā virzienā.

 

4. Neizlēmība (vilcināšanās)/ Nevaru izdomāt, ko un kā darīt:

Neizlēmība ne tikai liek zaudēt daudz lietderīgā laika, tāturklāt vēl atstāj reāli sliktu pēcgaršu un nepadarīta darba sajūtu. Tas noteikti rada manī īgnumu. Manuprāt, izplatītākās neizlēmības ir šādas:

a. Ko pirkt

Lielie tirdzniecības centri, mega pārtikas veikali ir ļoti labi apmeklēti. Cilvēku masas it kā bezmērķīgi klīst un ķemmē veikalus, kaut ko meklējot. Brīvdienas tiek pavadītas „iepērkoties”. Lai gan, ieskatoties dziļāk, lielākā daļa laika aiziet, vienkārši domājot, nevarot izvēlēties, ko pirkt.

b. Ko vilkt mugurā

Šķiet, ka galvenokārt sieviešu problēma (noteikti ir arī daudziem vīriešiem) – atvērt skapi pilnu ar drēbēm, un nevarēt izlemt, ko vilkt. Ja vien šī nodarbe tiktu uztverta kā radošs un izzinošs process, tad viss it kā būtu labi. Diemžēl pats esmu bieži novērojis, cik ļoti tas rada stresainas un nemierpilnas sajūtas tas rada.

c. Ko gatavot ēst

Bažas un neskaidrība, “ko gatavot ēst”, bieži vien rodas jau veikalā (skat. ‘ko pirkt’ punktu). Šis aspekts ir negatīvs divu iemeslu dēļ. Pirmais, rada zināmu nemieru un pat stresu. Taču otrais, iespējams, daudz būtiskāks – liek atkal un atkal atgriezties pie vieniem un tiem pašiem ēšanas paradumiem. Tā teikt – uzcepšu atkal kotleti, jo neko citu nevaru…

d. Ko ēst

Problemātikai par ēst gatavošanu varam pievienot arī ēšanu ārpus mājas. Rezultāts ir līdzīgs. Nevēlēšanās iziet uz nezināmo, plus pārāk daudzas ēšanas izvēles ēdienkartē neveicina vēlmi ēst veselīgāk un vērtīgāk. Atkal un atkal liekot atgriezties pie jau ierastajiem neveselīgajiem paradumiem.

e. Ko darīt tālāk

Ko mēs šodien varētu interesantu padarīt? Šis ir ļoti bieži uzdots jautājums gan draugu pulkos, gan ģimenes ietvaros. Loģiski, ka iekšēja vēlme interesantāk pavadīt laiku vai nodarboties ar jēgpilnām aktivitātēm ir saprotama. Taču bieži vien izdoma vai arī kūtrums neļauj tam tikt pāri. Arī šeit ir 2 negatīvi blakus efekti. Pirmais ir tāds, ka ārkārtīgi bieži šī aktivitāte ir tā pati ierastā (TV skatīšanās vai dators). Un otra – vainas apziņa, ka atkal nekas prātīgs nav ticis izdarīts. Šis ir aktuāli ne tikai brīvajam laikam, bet arī ikdienas darba vietās.

***

Viena no pamataziņām, lai mazinātu neizlēmību, ir nebaidīties, ka iespējamas kļūdas. Neizlēmības pamatā, galvenokārt ir bailes kļūdīties. Ļoti universāls padoms būtu – labāk izdarīt kaut kā nekā neizdarīt vispār. Piemēram, neuzvilkt mugurā nekādu apģērbu pilnīgi noteikti sagādās sliktākas situācijas nekā slikti saģērbties.

 

5. Ziņas (sliktās)

Mūsdienu mediji var vislabāk pelnīt naudu (un kā jau parastam biznesam ir jāpelna), ja izmanto iebiedēšanas un negatīvo ziņu taktiku. Daudz vieglāk ir ieinteresēt un ievilkt cilvēku mediju patērēšanā, stāstot par slikto, skandalozo, bīstamo, briesmīgo utt. Piemēram, Ziemassvētku 25.decembra rītā pa radio SWH ziņās saskaitīju 7 sliktas vai ļoti sliktas ziņas un tikai vienu mazliet labu. Līdzīgi kā kontaktēšanās ar negatīviem cilvēkiem, arī negatīvas ziņas atstāj negatīvu iespaidu uz visiem, kas tās klausās. Tādēļ ziņu (un pēc iespējas visu mediju) izslēgšana no savas ikdienas būs labs ieguvums. Šis ieguvums jau būs manāms jau 2.dienā!

 

6. Kontakts ar cilvēkiem, kas nepatīk

Tu esi vidējais no tiem 5 cilvēkiem, ar kuriem kopā pavadi lielāko daļu sava laika. Šī aksioma manu prātu nodarbina ļoti daudz. Tādēļ, vajadzētu ne vien netērēt laiku, kontaktējoties ar cilvēkiem, kuri nepatīk, atstāj sliktu iespaidu un ar savu negatīvismu velk tevi lejā, bet arī apzināti iziet uz saskarsmi ar tiem, kuri iedvesmo, kuri atbalsta un visādi citādi tevi paceļ augstāk. Īstenot šo punktu var tad, ja esi gatavs regulāri kāpt ārpus savas komforta zonas. Un tas ir ceļš uz nezināmo. Tas savukārt, var radīt bailes. Cilvēkiem ar pārāk negatīvu pieredzi attiecībās ar apkārtējiem tas ir papildu stress un bažas, ka citi cilvēki varētu būt pat vēl sliktāki nekā tie, ar kuriem jau ir kontakts. Tas, starp citu, ir daļējs skaidrojums, kādēļ sievietes, kuru vīri viņas regulāri piekauj, neiet prom. Viņas labāk zina, kā ir drošāk, jo viss ir daudz maz paredzams. Jaunais varētu būt ne tikai sliktāks, bet ar pārāk daudz nezināmo.

 

7. Skatīties spogulī un sev nepatikt

Cik no jums raugās spogulī un no sirds domā – o, cik es esmu kruts/-a un perfekti izskatos. Labākais, kāds iespējams? Vai gluži otrādi – vēlos citādākas uzacis, mazāku vēderu, smukākus zobus. Un vispār, es sev nepatīku. Konstanta neapmierinātība ar sevi ir ne tikai slikta tādēļ, ka uz sevi „nesmuku” jāskatās spogulī. Tas ārkārtīgi sliktu padara pašvērtējumu, kas ir izšķiroši, lai dzīvē varētu iet uz priekšu un sasniegt augstumus. Gan attiecībās ar citiem cilvēkiem, gan lai sasniegtu Maslova vajadzību piramīdas augšējos plauktiņus un lai pašīstenotos.

Kā izrādās, viena no efektīvākajām metodēm, lai audzinātu savu pašvērtējumu un apmierinātību gan ar sevi, gan ar apkārtējo pasauli ir BŪT PATEICĪGAM. (par šo tehniku es noteikti aprakstīšu nākošajā rakstiņā). Taču ideja ir pavisam vienkārša- ik dienas (arī nav svarīgi vai no rīta vai vakarā, vai jebkurā ērtā laikā) skaļi izteikt, pierakstīt, vai kaut vai nodomāt, piemēram, 3 pateicības par kaut ko, kas noticis dienu iepriekš, kaut ko redzētu vai piedzīvotu. Svarīgi, lai šīs trīs lietas, katru reizi būtu kaut kas cits. Samērā ātri atnāks sajūta, ka katram no mums ir dotas ļoti daudzas lietas, par kurām priecāties un kuras nemaz nav tik pašsaprotamas. Acīmredzamākie iemesli pateicībai ir, piemēram, ir  spēja redzēt, spēja izgaršot, vai iespēja būt draugos ar kādu patīkamu cilvēku vai vārda brīvība. Un tādas lietas tik ļoti daudziem pasaules iedzīvotājiem nav nemaz pieejamas.

 

8. Dusmoties, strīdēties, attaisnoties, pārmest, nožēlot, uztraukties, bažīties

Visas negatīvas domas un sajūtas atņem dzīvei tās minūtes, kuras mēs varētu izmantot, lai būvētu kaut ko vērtīgu. Citiem vārdiem sakot, jēdzīgu dzīvi un vienkārši ikdienu par pavadīt, ja kultivējam sevī vairāk tās sajūtas un domas, kuras ir vērstas uz personīgo labsajūtu. Dusmas un citu vainošana, kā arī attaisnošanās ir tikai un vienīgi nespēja visu pieņemt kā tas ir (necenšoties visu un visus izmainīt). Turklāt tas ir ļoti tuvu stāvoši iepriekšējā punktā aprakstītajam – novērtēt visu, kas mums ir dots. Jo vairāk praktizēsim pateicības izrādīšanu, kaut vai uzspēlētu laipnību, jo vairāk atņemsim dusmām laiku. Pēc vienas šādi pavadītas dienas vakarā var arī iestāties labs sirdsmiers un tāda kā laimes sajūta.

 

9. Baidīties par nākotni

Bailes ir visiem. Bailes ir tik fizioloģiski vajadzīga sajūta, ja aplūkojam to no evolucionārā skatu punkta. Cilvēks, kā barības ķēdes viens no vidusposmiem, ir bijis spiests baidīties, jo visur un gandrīz visi viņu varējuši apēst. Tagad, kad apēšana mums vairs nedraud, bailes ir samērā rudimentāras, taču tās traucē, ja pieņem bailes, kā ikdienas sastāvdaļu, līdzīgi bada un aukstuma izjūtām. Ar tām ir jāiemācās spēlēties un eksperimentēt. Bailes ir un būs, bet tās var pa daļai ignorēt. Vēl vairāk, bailes pat var palīdzēt rast dzīvei garšu, darot lietas, kurās baiļu pārvarēšana var būt kā spēle. Un es šeit nerunāju par lēkšanu ar izpletni. Vienkārši jebkuram garāmgājējam uz ielas izsakot komplimentu, piemēram. Atkal jau tā būtu ampelēšanās ar izkāpšanu no savas komforta zonas.

 

10. Kaitīgie ieradumi

Kas tā par dzīvi bez kaitīgiem ieradumiem? Vai tiešām vēlies dzīvot kā mūks? Droši vien, ka nē. Taču svarīgi ir to apzināties un sevi visu laiku nešaustīt. Nav jēgas izvirzīt lielus mērķus, kuri ir tik tāli, ka motivācijas praktiski nav, lai kaut vai uzsāktu šo cīņu. Tādēļ kaitīgo ieradumu mazināšanu var sākt ar sīkiem solīšiem. Ja vēlēsies, piemēram, samazināt patērētā alkohola daudzumu, tad pietiks, ja sākumā glāzē ieliesi par 1/3 mazāk. Un tā, soli pa solim, samazināsies. Šāda pat taktika var tikt piemērota arī nevis lai no kaut kā tiktu vaļā, bet arī, lai kaut ko jaunu uzsāktu. Man patīk runāt par tādu apzīmējumu – minimāli efektīvā doza (noteikti taps atsevišķs izklāsts par šo).

Tieši attiecībā uz kaitīgajiem ieradumiem – šeit pat iespējams nav jātērē laiks pie mērķu definēšanas, jo intuitīvi visi mēs zinām, kuras ir lietas, kuras nevēlamies. Grūtāk ir ar tām – ko VĒLAMIES.

 

* * *

Tāpat kā citi, arī es esmu pakļauts šiem 10 “grēkiem”. Tie atņem man enerģiju un laiku ik dienas. Taču pirmais, kas jāņem vērā – to apzināties un atzīt. Tikai tad darbs pie sevis uzlabošanas var sākties. Un pat ar panākumiem, lai gan tam visam vajadzīgs laiks un pacietība. Lai veicas!

 

Inforgrafika īsumā par to, kā nebūt īgnam

infografika_ka_nepalikt_ignam

Posted in Uzlabo sevi.